Uralkalij
Uralkalij (Уралкалий), pilns nosaukums Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij» ir Krievijas uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar kālija minerālmēslu ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas Berezņikos, Permas novadā.
| Uralkalij | |
|---|---|
| Уралкалий | |
 | |
| Tips | Publiska akciju sabiedrība |
| Darbības joma | ķīmiskā rūpniecība |
| Dibināts | 1934. gads |
| Galvenais birojs |
Berezņiki,  Krievija |
| Produkti | minerālmēsli |
| Tīmekļa vietne | uralkali.com |
PAO Uralkalij akcijas tiek kotētas Maskavas biržā (kods URKA).[1] 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: Rinsoco Trading Co. Limited (20,00 %), Uralhim (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē.
Uralkalij ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.[2] Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu kālija hlorīda. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un Soļikamskā.
Vēsture
labot šo sadaļu1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests Sojuzkalij. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu.
Par Uralkalij dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. Kara laikā sākta karnalīta ieguve (karnalīts ir magnija, kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana.
1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība Uralkalij, kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (BKPRU-3) būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības Uralkalij atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību Silvinit (Сильвинит). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (BKPRU-3) raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (BKPRU-4), kas bija vēl būvniecības stadijā.
1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (BKPRU-4). 1992. gadā Uralkalij un Silvinit reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta privatizācija.
2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts balkeru termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā BKPRU-1 šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī Uralkalij Londonas biržā veica globālo depozīta parādzīmju sākotnējo publisko piedāvājumu.
2010. gadā Uralkalij akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: Kaliha Finance Limited (25 %, Suleimans Kerimovs), Becounioco Holdings Limited (15 %, Filarets Gaļčevs) un Aerellia Investments Limited (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā Silvinit apvienojās ar Uralkalij. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs Uralhim ieguva 19,99 % Uralkalij kapitāldaļu. 2015. gadā Uralkalij izstājās no Londonas biržas.
Uralkalij Latvijā
labot šo sadaļu2015. gada 15. jūlijā dibināts Uralkalij meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading. Tas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību. SIA Uralkali Trading ir lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA) Московская Биржа
- ↑ Калийные удобрения: русские идут Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal
- ↑ Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā Lursoft statistika
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Uralchem (angliski)