Upesgala apmetne

Upesgala apmetne bija vidējā neolīta Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai (3. g.t. p.m.ē.) piederīgu iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā. Apmetne atrodas pagastā Ičas vecupes labajā krastā. Upesgala līča apmetne kopā ar Kvāpānu I un II, kā arī Zvejsalu apmetni Lubāna ezera ieplakā veido apmetņu grupu.

Upesgala apmetne
Upesgala apmetne
Atrašanās vieta	Bērzpils pagasts, Balvu novads, Latvija
Koordinātas	56°49′40″N 27°00′16″E
Veids	Apmetne
Vēsture
Dibināšana	3. gadu tūkstotis p.m.ē.
Kultūras	ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Piezīmes
Izrakumi	1964., 1990.
Arheologi	Ilze Loze (1990.)
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Upesgala apmetne
Aizsardzības numurs	251
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris

Apmetnes intensīvi apdzīvotās teritorijas lielums bijis ap 68 000 m². Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Arheoloģiskie izrakumi

Arheoloģiskā izpēte atkārtoti veikta 1964. un 1990. gadā (vadīja Ilze Loze). Atklātas kleķa krāsns paliekas ar septiņu smalkgraudainu šķembu paliekām. Astoņas stabu un mietu vietas liek domāt, ka atsegta fragmentāra celtnes vieta ar maksimālo platumu 6 m pusapļa atvēruma pusē.

1 metru attālumā uz ziemeļiem no celtniecības kompleksa paliekam tika atsegtas cilvēka apbedījuma paliekas. Mirušais guldīts izstieptā stāvoklī ar galvu dienvidaustrumiem bez kapa inventāra.

Iegūtas pavisam 116 senlietas, kas izgatavotas no krama, kaula, slānekļa, māla, smilšakmens, dzintara (pogveida krelle) u.c. Savāktās lauskas pieder Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgiem traukiem ar zvirgzdu piejaukumu. Nelielā skatā pārstāvēta vidējā neolīta porainās masas keramika. Ir atrastas arī atsevišķas apmestās un kniebtās keramikas lauskas. Pēdējās norāda uz īslaicīgu apdzīvotību dzelzs laikmetā.

Avots

• Balvu rajona kultūrvēstures datu bāze.