Uldis Laucis
Uldis Laucis (dzimis 1936. gada 29. septembrī, miris 2013. gada 3. janvārī) bija latviešu veselības aprūpes organizators un politiķis, Valmieras slimnīcas galvenais ārsts (1962—1986). Latvijas Tautas frontes atbalstītais PSRS Tautas deputāts (1989—1991), Latvijas Sarkanā Krusta vadītājs (1991—2001).
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1936. gada 29. septembrī Volfganga Lauča ģimenē. Studēja Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ārstniecības fakultātē, turpināja ķirurģijas pēcdiploma studijas RMI klīniskajā ordinatūrā.
1962. gadā kļuva par Valmieras rajona centrālās slimnīcas galveno ārstu, 1970.—1975. gadā vadīja tās jauno ēku būvēšanu, 1984. gadā blakus slimnīcai uzcēla poliklīnikas ēku.
Atmodas laikā tika ievēlēts par PSRS Tautas deputātu (1989—1991), 1989. gada 27. augustā U. Laucis bija viens no tiem deputātiem, kas parakstīja protesta vēstuli pret PSKP CK 26. augusta paziņojumu par stāvokli Baltijas republikās Baltijas ceļa sakarā.
No 1991. gada Latvijas Sarkanā Krusta biedrības Centrālās komitejas priekšsēdētājs, no 1993. līdz 2001. gadam prezidents.
Miris 2013. gada 3. janvārī, apglabāts Rīgas Meža kapos.[1]
Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu
Literatūra labot šo sadaļu
- Egils Ziemelis. Galvenais ārsts (1985)
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |