Ugunsdzēsējs

Ugunsdzēsējs ir cilvēks, kura darbs ir dzēst uguni nelaimju un ugunsgrēku gadījumos, kā arī veikt dažādus glābšanas darbus. Ugunsdzēsēji parasti apvienojas brigādēs, lai veiksmīgāk un organizētāk varētu veikt konkrētos uzdevumus.

Ugunsdzēsēji.

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka Hanzas ielā 5, Rīgā

Vēsture

Antīkajā pasaulē nebija pastāvīgu ugunsdzēsēju. Ja izcēlās ugunsnelaime, tad ar to cīnījās ikviens, jo zināja, ka, ja nākamreiz izcelsies kādam citam ugunsgrēks, tad arī būs palīgi, kas palīdzēs cīnīties ar to. Cilvēki parasti nostājās rindā, izveidojot ķēdi no ūdens ņemšanas vietas līdz degošajai vietai. Viņi padeva spaiņus ar ūdeni no rokas rokā līdz tie nonāca pie pēdējā cilvēka, kura uzdevums bija mēģināt nodzēst uguni.

1666. gadā izcēlās Lielais Londonas ugunsgrēks, kura rezultātā tika iznīcināti vairāk par 13 000 ēku, kā arī Svētā Pāvila katedrāle. Pēc tam angļi izgudroja rokas sūkņus, lai varētu ūdeni pa šļūtenēm sūknēt līdz uguns skartajai vietai. Iedzīvotāji sāka apvienoties brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandās un biedrībās. Viņi arī algoja speciālu zvanītāju, kurš naktīs apstaigā pilsētu, lai laikus konstatētu un brīdinātu cilvēkus par ugunsgrēku. Pilsētnieki ziedoja arī naudu, lai nodrošinātu šīs komandas ar nepieciešamajām ierīcēm. Drīz vien apdrošināšanas kompānijas izveidoja savas ugunsdzēsēju komandas, kuras devās dzēst apdrošinātās ēkas, bet reti kad, ja dega citi objekti.

1835. gadā Ņujorkā tika izveidota pirmā ugunsdzēsēju patruļa, kuras četriem ugunsdzēsējiem maksāja algu - katram 250 dolārus gadā. Gadu vēlāk šajā patruļā strādāja jau 40 cilvēku, un iedzīvotāji to sauca par ugunsdzēsības policiju. 1855. gadā Ņujorkā tika uzcelts arī pirmais ugunsdzēsēju tornis. Mūsdienās teju vai visās valstīs ir ugunsdzēsēju vienības, kuras dodas dzēst uguni, ja kaut kur izceļas ugunsgrēks.