UNESCO Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Madagaskarā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Madagaskaras ir iekļautas 3 vietas (1 kultūras objekts un 2 dabas objekti), savukārt 9 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Acinananas lietus meži ir iekļauti apdraudēto Pasaules mantojumu objektu sarakstā. Madagaskara Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1983. gada 19. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Cingi de Bemaraha slēgtais dabas rezervāts Mahadzangas province
18°40′0″S 44°45′0″E / 18.66667°S 44.75000°E / -18.66667; 44.75000
1990 Daba vii, x Cingi de Bemaraha slēgtais dabas rezervāts ietver karsta ainavas un kaļķakmenss augstienes, kas veido iespaidīgu ainavu. Šī teritorija ir dzīvotne retām un atdraudētām dzīvnieku sugām[2]. 494
  Ambohimangas karaliskais kalns Antananarivu province
18°45′0″S 47°33′0″E / 18.75000°S 47.55000°E / -18.75000; 47.55000
2001 Kultūrs iii, iv, vi Ambohimangas karaliskais kalns sastāv no karaļu pilsētas, apbedījuma vietas un svēto vietu ansambļa. Šī teritorija ir saglabājusi savu garīgo un sbēto raksturi gan rituālu praksē, gan tautas iztēlē pēdējo 500 gadu laikā. Dievnams joprojām ir svētceļojumu galamērķis Madagaskarā[3]. 950
  Acinananas lietus meži Ancirananas, Tomasinas, Fianaranco un Tuliaras provinces
14°27′35″S 49°42′9″E / 14.45972°S 49.70250°E / -14.45972; 49.70250
2007 Daba ix, x Acinananas lietus mežus veido seši nacionālie parki, kas atrodas Madagaskaras salas austrumu daļā. Šajos mežos ir unikāla bioloģiskā daudzveidība, ko veicina salā notiekošie ekoloģiskie procesi. Ainava atspoguļo salas ģeoloģisko vēsturi. Vairāk nekā pirms 60 miljoniem gadu Madagaskara atdalījās no sauszemes un tās augu un dzīvnieku valsts turpmāk attīstījusies izolēti. Tropiskajiem mežiem ir liela ekoloģiskā un bioloģiskā nozīme un tajā dzīvo vairākas apdraudētas sugas, jo īpaši primāti un lemuri[4]. 1257

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

labot šo sadaļu
Vietas Madagaskarā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Befalo rīsu audzēšana un apūdeņošanas ainava Antananarivu province
19°50′0″S 46°51′0″E / 19.83333°S 46.85000°E / -19.83333; 46.85000
1997 Kultūra iii, iv, v 947
  Tsindžoarivo karaliskā teritorija Antananarivu province
19°38′0″S 47°41′0″E / 19.63333°S 47.68333°E / -19.63333; 47.68333
1997 Kultūra iii, vi 948
  Mahafali valsts Madagaskaras dienvidrietumos Tuliaras province
23°21′0″S 43°40′0″E / 23.35000°S 43.66667°E / -23.35000; 43.66667
1997 Jaukti 949
  Isandras klintis un alas Fianaranco province
21°27′0″S 47°5′0″E / 21.45000°S 47.08333°E / -21.45000; 47.08333
1997 Kultūra iii, iv, v 950
  Antongona Antananarivu province
18°59′0″S 47°19′0″E / 18.98333°S 47.31667°E / -18.98333; 47.31667
1997 Kultūra iii, iv, v 951
  Dienvidu Andžanaharibes speciālais rezervāts: Acinananas lietus mežu paplašināšana Ancirananas province
14°41′0″S 49°27′0″E / 14.68333°S 49.45000°E / -14.68333; 49.45000
2008 Daba ix, x 5313
  Andrefana lietus meži Ancirananas, Mahadzangas, Fianaranco un Tuliaras provinces
12°53′0″S 49°9′0″E / 12.88333°S 49.15000°E / -12.88333; 49.15000
2008 Daba ix, x 5314
Antananarivu augšējā pilsēta Antananarivu province
18°55′20″S 47°31′58″E / 18.92222°S 47.53278°E / -18.92222; 47.53278
2016 Kultūra ii, v, vi 6078