UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lībijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Lībijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Lībijasir iekļautas 5 vietas (visi kultūras objekti)^[1]. Lībija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1978. gada 13. oktobris. Visi Lībijas objekti ir iekļauti apdraudēto objektu sarakstā, jo tie tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināti.

Sarakstā iekļautie objekti

Apdraudētais objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Leptismagnas arheoloģiskā vieta	Nugātas el Hanas šebīja 32°38′21″N 14°17′26″E / 32.63917°N 14.29056°E / 32.63917; 14.29056	1982	Kultūra	i, ii, iii	Leptismagnu paplašināja un izrotāja Septimijs Severs, kurš ir dzimis šajā pilsēta un vēlāk kļuva par imperatoru. Pilsēta bija viena no skaistākajām visā Romas impērijā ar saviem pieminekļiem, ostu, tirgus laukumu, noliktavām, veikaliem un dzīvojamajiem rajoniem^[2].	183
Sabrātas arheoloģiskā vieta	Zāvijas šebīja 32°47′0″N 12°29′0″E / 32.78333°N 12.48333°E / 32.78333; 12.48333	1982	Kultūra	iii	Feniķiešu tirdzniecības osta, kas kalpoja par noieta tikrgu produktiem no Āfrikas iekšzemes. Sabrāta īslaicīgi bija daļa no Nūbijas karalistes pirms Romanizācijas un pārbūves 2. un 3. gadsimtā p.m.ē^[3].	184
Kirēnes arheoloģiskā vieta	Džabalas al Ahdaras šebīja 32°49′16″N 21°51′24″E / 32.82111°N 21.85667°E / 32.82111; 21.85667	1982	Kultūra	ii, iii, vi	Grieķu kolonija Thera, Kirēne bija viena no galvenajām pilsētām grieķu pasaulē. Romanizācijas periodā un līdz zemestrīcei 365. gadā tā bija reģiona galvaspilsēta. Slavena tā kļuva pēc 18. gadsimta^[4].	190
Tadrarta Akākūsas akmens mākslas vietas	Gātas šebīja 24°50′0″N 10°20′0″E / 24.83333°N 10.33333°E / 24.83333; 10.33333	1985	Kultūra	iii	Uz robežas ar Tasili plato, kas arī ir iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, šis akmeņainais masīvs ir ar vairāk nekā tūkstošs alu gleznojumiem vairākos stilos no 12 000. gada p.m.ē. līdz 100. gadam p.m.ē. Zīmējumi atspoguļo apkārtējās teritorijas faunu un floru, kā arī iedzīvotāju dzīvesstilu Sahāras tuksneša apkārtnē^[5].	287
Gadāmisas vecpilsēta	Nālūtas šebīja 30°8′0″N 9°30′0″E / 30.13333°N 9.50000°E / 30.13333; 9.50000	1986	Kultūra	v	Gadāmisa, kas pazīstama arī kā "tuksneša pērle", atrodās oāzēs. Tā ir viena no vecākajām pirms Sahāras pilsētām un izcila tradicionālās tirdzniecības piemērs. Pilsētas arhitektūru raksturo vērtikālā sadalījuma funkcijas: ēkas pirmo stāvu izmanto, lai uzglabātu preces, savukārt pārējos dzīvoja iedzīvotāji. Pazemē bija vairāki gaiteņu tīkli un terases augšstāvā izmantoja sievietes^[6].	362