Turcijas iebrukums Irākā

2008. gada Turcijas iebrukums Irākā, ar segvārdu Operācija „Saule” (turku: Güneş Harekâtı) sākās 2008. gada 21. februārī, kad Turcijas Bruņotie spēki iesūtīja savas vienības Irākas ziemeļos, lai uzbruktu Kurdistānas Strādnieku partijai (PKK), kas ir starptautiski atzīta teroristiska organizācija. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, operācijā piedalās vairāku tūkstošu karavīru lielas vienības, bet vēlāk noskaidrojies, ka iesaistīto vienību sastāvs ir vairāki simti karavīru. Iebrukums sekoja Turcijas un PKK konflikta saasinājumam iepriekšējo divu mēnešu laikā, kad Turcija īstenoja Irākā vairākkārtēju PKK apmetņu bombardēšanu.

Turcijas iebrukums Irākā
Datums 2008. gada 21.—29. februāris Vieta Kurdistāna, Irāka Iznākums Operācija veiksmīgi izdevusies (saskaņā ar Turcijas iestāžu paziņojumiem)
Karotāji
Turcija	Kurdistānas Strādnieku partija
Komandieri un līderi
Jašars Bījīkanits Ilkers Bašbūgs Ajdogans Babaoglu	Murats Karajilans
Spēks
daži simti—10 000	4 000
Zaudējumi
Turcijas dati: 17 nogalināti PKK dati: 47 nogalināti Abu pušu dati sakrīt: zaudēts AH-1W Supercobra helikopters	Turcijas dati: 153 nogalināti PKK dati: 3 nogalināti, 5 ievainoti

Turcijas bruņoto spēku ģenerālštābs par iebrukumu paziņoja savā interneta vietnē jau nākamajā dienā, norādot, ka tas ir „pirmais sauszemes spēku iebrukums” kopš 2003. gada iebrukuma Irākā. Citas valstis aicina Turciju iespējami ātrāk izbeigt iebrukumu un turpmāk atturēties no šādām operācijām.

Sagatavošanās

21. februārī Turcija Irākas ziemeļos uzsāka PKK pozīciju bombardēšanu no gaisa, lai „iznīcinātu reģiona organizatorisko infrastruktūru”. Bombardēšana ilga no 10.00 līdz 18.00. Turcijas valdība paziņoja, ka Turcijas valsts prezidents Abdullahs Gils operācijas dienā zvanījis Irākas prezidentam Džalalam Talabani, lai sīkāk informētu par iebrukumu. Turcijas prezidents arī esot uzaicinājis Talabani ierasties vizītē Turcijā.

Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka ir zvanījis Irākas premjeram Nouri Al-Maliki naktī, kad sākta sauszemes iebrukuma operācija, kā arī vēlāk esot zvanījis ASV prezidentam Džordžam V. Bušam. Pirms operācijas uzsākšanas Turcija informēja par to ASV valdību un ASV aicināja Turciju censties uzbrukt tikai PKK, „ierobežot operāciju mērogu un apjomu” un sadarboties ar Irākas un kurdu amatpersonām.

Iebrukums

Iebrukums sākās 2008. gada 21. februārī, plkst. 17.00. Saskaņā ar ziņām no „NTV Turkey”, operācijā iesaistīti aptuveni 10.000 karavīri un tie ir iegājuši Irākas teritorijā aptuveni 10 km no robežas, galvenokārt Harkukas reģionā. Ziņojumā no „CNN Türk” teikts, ka operācijā arī iesaistīti 3.000 īpašo vienību karavīri. Saskaņā ar Irākas ārlietu ministra ziņojumu, Turcijas spēki Irākā iegājuši tikai 5 km no robežas. Operācijas sākumā Irākas teritorijā esot bijuši arī 60 Turcijas tanki, bet nākamajā dienā tie esot atgriezušies Turcijā.

Kaujas gatavībā ir arī kurdu kaujinieku pešmergas vienības, kas nav ļāvušas turku militārajiem novērotājiem pamest savu nometņu teritorijas. Irākas amatpersonas arī ziņo, ka pešmerga nav atļāvusi turku vienībām šķērsot robežu.

Irākas amatpersonas paziņojušas, ka Turcijas vienības nav šķērsojušas Haburas tiltu, kas ir galvenais ceļš, lai iekļūtu Irākā, kā arī neesot ziņots, ka Turcijas spēki būtu sastapušies ar PKK kaujiniekiem. Amatpersonas toties Turcijas armiju apvaino vairāku tiltu sagraušanā.

Saskaņā ar Turcijas drošības dienesta konfidenciāla informatora ziņojumu, 24. februārī sadursmēs nogalināti astoņi turku karavīri un, līdz ar to, kopējais sauszemes operācijā zaudēto karavīru skaits sasniedzis 15. Informators arī ziņo, ka nogalināti vismaz 16 PKK kaujinieki un, ka sauszemes kaujas norisinās 15 dažādās vietās visā diezgan sarežģītajā kalnu apvidū. PKK ir izdevies notriekt vienu Turcijas helikopteru un par tā ekipāžas tālāko likteni nav informācijas. Turcijas spēki, turpinot virzību tālāk Irākas teritorijā, iznīcina nemiernieku apmetnes, loģistikas centrus un munīcijas krājumus.

Reakcija

Kurdu reakcija

Kurdistānas reģiona pārvalde izteikusi Turcijas rīcības nosodījumu un pieprasījusi armijai nekavējoties atkāpties. Pārvalde arī ir pieprasījusi nekavējoties sākt četrpusējas sarunas starp Turciju, ASV, Irāku un reģiona pārvaldi. Reģiona pārvaldes prezidents Masuds Barzani, neskatoties uz to, ka pārvalde nav iesaistīta Turcijas un PKK konfliktā, brīdinājis, ka iespējamo civilpersonu upuru gadījumā tiks rīkoti plaši pretošanās pasākumi un, ja tiktu nodarīts kaitējums kurdu iedzīvotājiem, ir dots rīkojums būt gatavībā un veikt pretuzbrukumu.

Starptautiskās organizācijas

• Eiropas Savienība — Ārlietu padomnieks Haviers Solana preses konferencē Slovēnijā paziņoja, ka „mēs saprotam Turcijas satraukumu (..) bet uzskatām, ka šāda rīcība nav labākā atbilde. Mums ir svarīga Irākas teritoriālā integritāte.” Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis paziņoja, ka „Eiropas Savienība izprot Turcijas nepieciešamību aizstāvēt tās iedzīvotājus no terorisma un paziņo, ka Turcijai būtu jāizvairās no nesamērīgas karadarbības un būtu jāievēro cilvēktiesības un likumi.”
• Apvienoto Nāciju Organizācija — Ģenerālsekretārs Bans Kimūns izplatīja paziņojumu, ar kuru aicināja Turcijas pusi „atturēties iespēju robežās” un respektēt starptautiski atzītas robežas, bet PKK aicināja nekavējoties izbeigt PKK iebrukumus Turcijā.

Valstis

• Austrālija — Ārlietu ministrs Stīvens Smits aicināja Turciju respektēt Irākas suverenitāti un iespējami drīzāk izvest karaspēku.
• Vācija — Ārlietu ministrija Turciju aicināja nesaasināt reģionā saspīlējumu.
• Irāka — Irākas valdība Turcijas vēstniekam Bagdādē iesniedza protesta notu. Irākas valdības oficiālais pārstāvis paziņoja, ka „mūsu viedoklis ir tāds, ka Turcijai ir jārespektē Irākas suverenitāte un jāizvairās no jebkādas militāras darbības, kas apdraudētu drošību un stabilitāti.” 26. februārī Irākas valdība izteica izteiktāku protestu, paziņojot, ka „vienpusēja karadarbība ir nepieņemama un apdraud kaimiņvalstu labās attiecības.”
• Krievija — Ārlietu ministrija izteica cerību, ka meklējams politisks risinājums, respektējot Irākas suverenitāti un reģionālo drošību, bet atzina, ka „nav pieļaujama kādas valsts teritorijas izmantošana teroristu uzbrukumu gatavošanai pret kaimiņu valsti.”
• Apvienotā Karaliste — Ārlietu ministrija paziņoja ka „aicina Turciju iespējami ātrāk izvest no Irākas karaspēku un veikt visu iespējamo, lai nepieļautu kaitējumu civiliedzīvotājiem.” 23. februārī Turcijas ārlietu ministrs Ali Babadžans telefona sarunā informēja Apvienotās Karalistes ārlietu sekretāru Deividu Milibandu par operācijas gaitu un abi apmainījās ar oficiālajiem viedokļiem.
• ASV — oficiālie viedokļi ir dažādi. Admirālis Gregorijs Smits izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka „ASV turpina atbalstīt Turcijas tiesības uz pašaizsardzību pret PKK teroristu darbību.” ASV vēstniecība Turcijā nesniedza nekādus komentārus. ASV valsts sekretāra palīga vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Metjū Briza paziņoja, ka ASV un Turcija veiksmīgi sadarbojās, apmainoties ar izlūkdienestu informāciju un kopš 2007. gada visa rīcība ir saskaņota un „noteiktie mērķi līdz šim tika sasniegti pietiekami labi.” Viņš arī piebilda, ka „sauszemes iebrukums ir pavisam cits līmenis (..) Viss, ko varu pateikt ir tas, ka līdz šim mēs esam salīdzinoši labi strādājuši.” ASV aizsardzības sekretārs Roberts Geitss 24. februārī paziņoja: „Es izsaku cerību, ka tas būs īslaicīgi, ka tas būs precīzi un izvairīsies no nevainīgu dzīvību zaudējumiem un, ka viņi, tiklīdz misija būs izpildīta, dosies prom.”

Ārējās saites

• Gaisa uzbrukumu karte