Tukšā zarna

Tukšā zarna (latīņu: jejunum) ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum). Nosaukums "tukšā" cēlies no tā, ka, preparējot līķus, anatomi vienmēr to ir atraduši tukšu. Tukšās zarnas cilpas izvietotas vēdera dobuma augšējā kreisajā daļā. Tukšā zarna no visām pusēm ir klāta ar vēderplēvi. Atšķirībā no divpadsmitpirkstu zarnas tai ir attīstīta taukplēve, un kopā ar līkumaino zarnu tās tiek uzskatītas par tievās zarnas ar taukplēvi klāto daļu. No divpadsmitpirkstu zarnas tukšā zarna ir atdalīta ar duodenojejunālo Treitca kroku. Starp tukšo un līkumaino zarnu nekādas krasi izteiktas anatomiskas struktūras nav. Tomēr ir skaidri redzama atšķirība starp šiem diviem tievās zarnas nodalījumiem: līkumainajai zarnai ir lielāks diametrs un biezākas sieniņas, kā arī tai ir biezāks asinsvadu tīkls. Tukšās zarnas cilpas atrodas galvenokārt pa kreisi no viduslīnijas, bet līkumainās zarnas cilpas pārsvarā pa labi.

Tukšās zarnas (jejunum) izvietojums cilvēka vēdera dobumā.

Tukšo zarnu klāj gludie muskuļi. Tās sieniņās ir divi muskuļu audu slāņi: augšējais - gareniskais, un apakšējais - cirkulārais. Gludo muskuļu audi atrodas arī zarnas gļotādā. Tukšās zarnas garums pieaugušam cilvēkam sasniedz 0,9—1,8 m. Sievietēm tā ir īsāka, nekā vīriešiem. Dzīvam cilvēkam šī zarna atrodas toniski saspringtā stāvoklī. Pēc nāves tā izstiepjas un tās garums var pieaugt līdz 2,4 m.

Skābuma līmenis tukšajā zarnā ir neitrāls vai vāji sārmains, un parasti atrodas 7—8 pH vienību robežās.

Motoriskā aktivitāte tukšajā zarnā veido dažāda veida saraušanos, tai skaitā ar peristaltisku un ritmisku segmentāciju. Šāda veida saraušanās frekvence ir specifiska priekš tukšās zarnas, un atrodas 0,131—0,180 Hz diapazonā.