Tualete

Tualete jeb ateja ir speciāla telpa mājā vai dzīvoklī, kuru izmanto dabisko vajadzību (urinēšanas un izkārnīšanās) veikšanai un sevis sakārtošanai. Dažviet lauku mājās šim nolūkam ir uzbūvētas speciālas mazmājiņas, kuras sauc par sausajām tualetēm. Sabiedriskās tualetes mēdz apzīmēt ar abreviatūru WC (angļu: water closet — ‘ūdens tualete’). Vidēji cilvēks no savas dzīves tualetē pavada aptuveni trīs gadus.

Moderns tualetes pods

Tualetes vēsture

Senākās zināmās tualetes tika izmantotas jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem, piemēram, Indas ielejas civilizācijā. Senajā Romā tika izbūvētas sabiedriskās tualetes ar kanalizācijas sistēmu, savukārt viduslaikos Eiropā sanitārijas līmenis bija ievērojami zemāks. Modernās skalošanas tualetes izgudrošana 16. gadsimtā veicināja higiēnas uzlabojumus un plašu tualetes sistēmu attīstību.

Tualetes veidi

Tualetes var iedalīt vairākās kategorijās:

• Ūdens skalošanas tualetes – izmanto ūdeni atkritumu aizskalošanai kanalizācijas sistēmā.
• Sausās tualetes – neizmanto ūdeni, bet gan dažādas bioloģiskas vai mehāniskas metodes atkritumu pārstrādei.

• 

  16. gadsimta tualetes pods

  Pārvietojamās tualetes – bieži sastopamas būvlaukumos, pasākumos un vietās bez pastāvīgas kanalizācijas.
• Sabiedriskās tualetes – pieejamas publiskās vietās, piemēram, parkos, stacijās un iepirkšanās centros.

Higiēna un sanitārija

Tualetes tīrība un higiēna ir būtisks sabiedrības veselības faktors. Regulāra tualetes uzkopšana, pareiza roku mazgāšana un atkritumu apsaimniekošana palīdz novērst slimību izplatību. Dažās attīstības valstīs joprojām pastāv problēmas ar piekļuvi drošām sanitārajām sistēmām, kas var izraisīt infekciju slimību izplatīšanos.