Trompete

augsta reģistra metāla pūšamais instruments
(Pāradresēts no Trompetists)

Trompete (vācu: Trompete) ir metāla pūšamais mūzikas instruments ar trim ventiļiem, to veido divkārši saliekta misiņa caurule, kas pakāpeniski pāriet piltuvē, un puslodes veida iemutnis. Visbiežāk izmanto dzelteno misiņu, specifiskos gadījumos trompeti izgatavo no zelta vai sudraba.[1] Tai ir trīs kulises — katram ventilim pa vienai. Trompetes garums no iemutņa līdz piltuvei ir no 47 līdz 50 cm, bet visas saliektās caurules garums no 130 līdz 150 cm.[2] Trompetei ir raksturīgs spilgts un spožs skanējums.[3] Tā ir attāla radiniece metāla taurēm.

Trompete
Trompete tās tradicionālajā izskatā
Trompete tās tradicionālajā izskatā
Klasifikācija metāla pūšamais mūzikas instruments
Hornbostela—Zaksa klasifikācija (423.233)
Spēlēšanas diapazons
Citi saistīti instrumenti
kornete, flīgerhorns, fanfaras

Trompešu veidi

labot šo sadaļu

Pastāv vairāki trompešu veidi, piemēram, parastā trompete, pikolotrompete, basa trompete, soprāna trompete, arī digitālā trompete. Pastāv arī dažādi trompetes paveidi, piemēram, kornete, flīgerhorns un fanfaras.

Pikolotrompetei atšķirībā no parastās trompetes ir četri vārsti, līdz ar to tā skan oktāvu augstāk.

Trompete bija pazīstama jau senatnē. To spēlēja svinībās un galma pasākumos, mednieki, kareivji un pastnieki to lietoja arī kā signāla instrumentu. 16. gadsimtā plaši izplatīta bija dabiskā trompete, kurai nereti pievienoja arī nelielas papildu caurulītes. Šādas trompetes izmantoja arī operu orķestros. 18. gadsimta beigās tika izgudrota trompete ar kulisi. Pirmās hromatiskās trompetes parādījās 1816. gadā, aizstājot visu citu veidu trompetes. Mūsdienās šis instruments visbiežāk ir C vai B skaņojumā. Orķestrī ir 2-3, bet atsevišķos gadījumos pat 5 trompetes. Trompetes izmanto visāda veida orķestros un arī kā solo instrumentu.

Cilvēku, kurš spēlē trompeti, sauc par trompetistu. Viens no pasaulē slavenākajiem trompetistiem ir Lūiss Ārmstrongs. Latvijā ievērojamākie trompetisti ir Gunārs Rozenbergs, Andris Ābelīte, Egons Kliesmets un citi.[nepieciešama atsauce]

  1. «How trumpet is made - material, making, history, parts, ...» (angļu). madehow.com. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  2. «Труба» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. Oktobris. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 22. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu