1. veids. Vienādojumi, kurus risina, pārveidojot par kvadrātvienādojumiem un izmantojot substitūciju.
Atrisina, izmantojot pamatidentitātes vai divkāršā argumenta formulas. Jāpāriet uz viena nosaukuma funkciju no viena un tā paša argumenta, piemēram,[1]
2. veids. Lineāra vienādojuma atrisināšana.
Šos vienādojumus var atrisināt divejādi:
izmantojot palīgargumentu un pāriet uz vienādojumu[1]
kur
un ;
izmantojot pusargumenta tangensa formulas. Šādā gadījumā pēc iegūtā kvadrātvienādojuma atrisināšanas jāpārbauda, vai dotā vienādojuma atrisinājums nav tās argumenta vērtības, ar kurām pusargumenta tangenss nav definēts.[1]
3. veids. Homogēna vienādojuma atrisināšana.
Vispirms skaitlis jāaizstāj ar izteiksmi un jāsavelk līdzīgie locekļi, tad vienādojumu drīkst dalīt ar un risināt kvadrātvienādojumu attiecībā uz . Ja , tad var paņemt pirms iekavām un katru no reizinātājiem pielīdzināt nullei.[1]
4. veids. Reizinājuma vienādība ar nulli.
Šeit izmanto kā pazīstamos paņēmienus, t.i., kopīgā reizinātāja ņemšanu pirms iekavām, grupēšanas paņēmienu, tā arī trigonometrisko funkciju summas pārveidošanu reizinājumā. Jāievēro, ka reizinājums ir vienāds ar 0 tad un tikai tad, ja viens no reizinātājiem ir 0, bet pārējiem reizinātājiem ar šo vērtību ir jēga. Risinot vienādojumus, kuri nav definēti ar visām argumenta vērtībām, atrisinājumu kopa, kā arī vērtības, ar kurām vienādojumam nav jēgas, ir jāattēlo uz TRL vai koordinātu ass viena perioda virzienā.[1]
5. veids. Vienādojumi, kuru pakāpi var pazemināt.
Pēc attiecīgo formulu izmantošanas vienādojums reducējas uz kādu no iepriekšaplūkotiem variantiem.[1]