Transpirācija
Transpirācija (no latīņu: trans ― 'caur' un spiro ― 'izelpoju') ir viena no trim lapu funkcijām (pārējās divas ir fotosintēze un elpošana). Tā ir fizioloģiski regulēta iztvaikošana no lapu šūnu virsmas, kas notiek caur atvārsnītēm.
Transpirācijai ir nozīmīga vielu transportēšanas loma, jo tā sekmē ūdens pārvietošanos augos — ūdens uzsūkšanu ar saknēm un pacelšanās pa stumbru lapās. Liela nozīme tam, lai ūdens paceltos lapās ir arī saknes spiediena spēkam.
Ja auga lapas vairāk ūdens transpirē, nekā uzsūc no jauna, tad rodas ūdens trūkums, kura dēļ lapu šūnas zaudē savu spriegumu un augs novīst. Transpirācijas laikā no augiem iztvaiko daudz ūdens. Tā, piemēram, ir aprēķināts, ka pieaudzis kukurūzas augs diennaktī transpirē 0,8 l ūdens, viens kāposts — 1 l, bet bērzs vairāk par 60 l. Ar transpirāciju, iztvaikojot ūdenim, tiek regulēta arī lapu temperatūra.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Egle, V. Bioloģijas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |