Trīseņu lāčauza
Trīseņu lāčauza (latīņu: Bromus briziformis) ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Āzijas dienvidrietumu daļā. Dekoratīvo īpašību dēļ tā tiek kultivēta Eiropā, vietām, tostarp Latvijā, tā sastopama kā adventīvs (ievazāts) augs. Latvijā atsevišķi eksemplāri ir reti sastopami nezālienēs un izgāztuvēs.[1]
| Trīseņu lāčauza Bromus briziformis (Fisch. et C.A.Mey.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Lāčauzas (Bromus) |
| Suga | Trīseņu lāčauza (Bromus briziformis) |
 Trīseņu lāčauza Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Trīseņu lāčauza ir viengadīgs, 20—45 cm garš lakstaugs. Tam ir stāvs stiebrs; lapas ir lineāras, 0,2—0,5 cm platas, tāpat kā lapu makstis ir īsi apmatotas. Ziedu skara ir diezgan liela (līdz 10 cm gara), skraja, vienpusēji nokarena; ziedā vārpiņu ir nedaudz. Skaras zari ir aptuveni vārpiņu garumā vai garāki. Vārpiņas ir olveidīgas vai iegareni olveidīgas, lielas un sāniski saplacinātas (1,5—3 cm garas un 0,7—1,3 cm platas), nedaudz uzpūstas. Vārpiņā ir 10—20 ziedi. Ārējā vārpiņas plēksne ir ar 3—5 dzīslām, iekšējā — ar 5—9 dzīslām. Vārpiņas plēksnes ir kopumā nevienādas: ārējā iegareni lancetiska, strupa, ap 0,5 cm gara; iekšējā garāka — iegarena. Arī zieda plēksnēm nav vienāds garums, tās ir otrādi olveidīgas. Uz ārējās ziedu plēksnes akota nav. Auglis — plēksnēs ieslēgts grauds. Zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «trīseņu lāčauza - Bromus briziformis Fisch. et C.A.Mey. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-18.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīseņu lāčauza.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)