Trīs valstu posms

Trīs valstu posms ir laiks Ķīnas vēsturē, kad pēc haotiskā Haņu dinastijas sabrukuma posma, laikā no 220.-280. g. valsts bija sadalījusies trīs impērijās - Vei, Šu un Vu, kas tiek sauktas arī par Cao Vei, Šu Han un Dong Vu. Katru no valstīm vadīja imperators, kas sevi uzskatīja par vienīgo leģitīmo Haņu dinastijas mantinieku. Šis ir Sešu dinastiju laika iesākuma posms.

Šis ir viens no asiņainākajiem Ķīnas vēstures posmiem, zaudēto iedzīvotāju ziņā salīdzināms ar Otro pasaules karu. Ja Haņu dinastijas laikā valstī dzīvoja 56,48 miljoni iedzīvotāju, tad pirmā Dzjiņ dinastijas veiktā tautas skaitīšana uzrādīja tikai 16,16 miljonus iedzīvotāju.

Lai arī oficiāli periods pastāv no 220. gada, kad tiek izveidota Vei valsts un beidzas 280. gadā ar Vu valsts iekarošanu, jau laika posmā starp 184. un 220. gadu Ķīnā izvērsās karadarbība starp dažādu reģionu militārajiem vadoņiem, notika dumpji un vardarbīgas valdnieku nomaiņas.

220. gadā nomira Haņu impērijas spēcīgākais karavadonis Cao Cao, viņam sekoja viņa dēls Cao Pi, kurš pēc pēdējā Haņu imperatora atteikšanās no troņa, 220. gada 11. decembrī kļuv par jauno imperatoru, pasludinot Vei dinastijas sākumu. 221. gada 15. maijā atdalījās Šu valsts, kuras valdnieks sevi pasludināja par patieso Haņu mantinieku. Vu valdnieks sākumā atzina sevi par Vei imperatora vasali, taču pēc veiksmīgām aizstāvēšanās kaujām pret Šu, arī Vu valdnieks pasludināja pilnīgu neatkarību.

Valsts atkalapvienošana

Laikā no 220. līdz 263. gadam trīs valstu starpā pastāvēja zināms līdzsvars, kas izbeidzās 263. gadā, kad Vei iekaroja Šu valsti. 265. gadā Vei valstī pie vara nāca jaunā Dzjiņu dinastija, kas 280. gadā iekaroja arī Vu valsti.

263. gadā Vei uzbruka Šu valstij, kas tika sakauta un Šu imperators atlikušo dzīvi pavadīja Vei galmā. Taču arī Vei dinastija bija novājināta un iekšēja apvērsuma rezultātā 265. gadā par Vei imperatoru kļuva pirmais Dzjiņu dinastijas imperators Sima Jaņ (Vudi), kurš ar cieņu izturējās pret pēdējo Vei imperatoru un ļāva tam turpināt dzīvot galmā.

Dzjiņu dinastija 269. gadā sāka gatavoties karam pret Vu, kas beidzot sākās 279. gadā ar uzbrukumiem gar Jandzi upi, ko pastiprināja no Sičuaņas peldošās kara flotes atbalsts. Nespējot pretoties pārspēkam, Vu galvaspilsēta krita 280. gada pavasarī.