Toruņa

UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Toruņas viduslaiku pilsēta
	UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iv
Atsauce	835
UNESCO reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana	1997 (21. sesija)

Toruņa
Toruņa;
	pilsēta
Toruń
	Toruņas vecpilsēta no Vislas pretējā krasta
; Karogs	; Ģerbonis
	Toruņa
	Koordinātas: 53°02′00″N 18°37′00″E / 53.03333°N 18.61667°EKoordinātas: 53°02′00″N 18°37′00″E / 53.03333°N 18.61667°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1233
Platība
• Kopējā	115,72 km2
Augstums	30 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	198 273
• blīvums	1 709,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.torun.pl
	Toruņa Vikikrātuvē

Toruņa (poļu: Toruń), vēsturiskais vācu nosaukums Torna (vācu: Thorn), ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas. Kopā ar Bidgošču veido kopēju aglomerāciju.

Sena Hanzas pilsēta, labi saglabājusies gotiska vecpilsēta ar aizsardzības mūriem. Pazīstama, kā Nikolaja Kopernika dzimtā pilsēta. Toruņā atrodas viena no labākajām universitātēm Polijā - Nikolaja Kopernika Universitāte, kura izveidota 1945. gadā ar Stefana Batorija Universitātes Viļņā un Jana Kazimira Universitātes Ļvivā mācībspēkiem. Pilsētas pievārtē atrodas radioobservatorija ar divām paraboliskajām antenām 32 un 15 metri diametrā.

Vēsture

Toruņa bija neliela apmetne Kulmas novadā, kad 1230. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla Tornas pili un 1233. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 14. gadsimta Toruņa kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru un iestājas Hanzas savienībā.

Pēc ordenim katastrofālās Grunvaldes kaujas pilsētā 1411. gadā noslēdza Toruņas miera līgumu starp Poliju un Lietuvu no vienas puses un Vācu ordeni no otras puses. 1440. gadā Toruņa kopā ar Gdaņsku (Dancigu) un Elblongu (Elbingu), nodibināja Prūsijas Konfederāciju, kas 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākās Trīspadsmitgadu karš starp Vācu ordeni un Poliju. Kara rezultātā, pamatojoties uz 1466. gadā pilsētā noslēgto Otro Toruņas miera līgumu, pilsēta nokļuva Polijas sastāvā kā autonomās Karaļa Prūsijas centrs. 1501. gada 17. jūnijā pilsētā mira Polijas karalis Jans I Olbrahts.

1724. gada 7. decmbrī Toruņā notika t. s. Toruņas tribunāls (Tumult toruński, Thorner Blutgericht), kurā Polijas varas iestādes uz nāvi sodīja luteriskajai baznīcai piederīgo pilsētas birģermeistaru un deviņus ievērojamus pilsoņus. Pēc Polijas Pirmās dalīšanas 1793. gadā Toruņa nokļuva Prūsijas sastāvā, 1807. gadā Varšavas lielhercogistes sastāvā, bet 1814. gadā atkal kļuva par Prūsijas daļu.

1871. gadā Toruņa, tāpat kā visa Prūsija kļuva par Vācijas Impērijas sastāvdaļu. Pēc Pirmā pasaules kara un Lielpolijas sacelšanās Toruņu iekļāva Polijas republikas sastāvā.

Toruņa UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

1997. gadā Toruņu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Daudzās 14. un 15. gadsimta publiskās un privātās celtnes (arī Kopernika dzimtā māja) ir liecinieces Toruņas senajai varenībai.