Torihosa—Kārtera līgumi

Torihosa—Kārtera līgumi (spāņu: Tratados Torrijos-Carter, angļu: Torrijos–Carter Treaties) ir divi starp ASV un Panamu 1977. gadā noslēgti līgumi, ar kuriem tika atcelts agrākais 1903. gada Heja—Bunau—Varila līgums. Saskaņā ar Torihosa—Kārtera līgumiem no 1979. gada Panamas kanāla zona pārgāja abu valstu kontrolē, savukārt 1999. gada 31. decembrī ASV pameta Panamu, nododot kanāla zonu Panamas kontrolē.

Līderu sarokošanās pēc Torihosa—Kārtera līgumu parakstīšanas 1977. gadā
Panamas 1977. gada referenduma biļeteni

1903. gadā tika noslēgts Heja—Bunau—Varila līgums, saskaņā ar kuru amerikāņi "uz mūžīgiem laikiem" ieguva Panamas kanāla celtniecības un ekspluatācijas tiesības, kā arī neierobežotu kontroli pār Panamas kanāla zonu. Lai arī panamieši ilgstoši tiecās pārskatīt minēto vienošanos, tikai 1960. gados, pēc vairākiem panamiešu nemieriem un demonstrācijām, starp ASV un Panamu aizsākās sarunas par turpmāko kanāla zonas likteni. Neskatoties uz to, ka 1967. gadā tika parakstīta jauna vienošanās, tā tomēr netika ratificēta Panamas parlamentā.[1]

Jaunas sarunas par starpvalstu līgumu noslēgšanu norisinājās no 1977. gada 15. februāra līdz 10. augustam. 1977. gada 7. septembrī ASV prezidents Džimijs Kārters un Panamas premjers Omārs Torihoss parakstīja jaunos līgumus. Panama ratificēja līgumus referendumā 1977. gada 23. oktobrī, kurā divas trešdaļas no 96% balsstiesīgajiem panamiešiem nobalsoja par ratifikāciju. Savukārt, neskatoties uz atsevišķu republikāņu senatoru iebildumiem,[2] līgumi 1978. gada 16. martā un 18. aprīlī tika ratificēti arī ASV Senātā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. dic.academic.ruЭнциклопедия Кольера. — Открытое общество. 2000. (krieviski)
  2. The Panama Canal Sellout (angliski)