Vikipēdija

Toms Kilburns

Toms Kilburns (dzimis 1921. gada 11. augustā, miris 2001. gada 17. janvārī) bija angļu inženieris. Kopā ar Frediju Viljamsu viņš strādāja pie Viljamsa-Kilburna elektronu lampas[1][2] un pie pasaulē pirmā datora, kurā glabājas programmas — maza apjoma eksperimentālās mašīnas (SSEM). Tas bija laiks, kad viņš strādāja Mančestras Universitātē.[3][4][5][6][7][8][9][10][11][12][13][14][15][16]

Toms Kilburns
Tom Kilburn
Toms Kilburns
Toms Kilburns
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 11. augustā
Jorkšīra
Miris 2001. gada 17. janvārī (79 gadi)
Mančestra
Augstskola Mančestras Universitāte (PhD)

Kembridžas Universitāte

Izglītība un pētījumi labot šo sadaļu

Kilburns ir dzimis Devsburijā, Jorkšīrā, kur viņš apmeklēja Vīlvraitas zēnu klasisko ģimnāziju. Vņš mācījās Sidneja Saseksa koledžā Kembridžā matemātikas bakalaura programmā, tā tika saīsināta uz diviem gadiem Otrā pasaules kara dēļ. Pēc koledžas absolvēšanas Kilburnu nestandarta slepenā darbā pieņēma Č. P. Snovs, un viņš nonāca elektronikas iznīcinātājkursā, pirms tika norīkots darbā Telekomunikāciju izpētes nodaļā Malvernā, lai izstrādātu radarus Frederika Kalanda Viljamsa vadībā.

Kilburna darbs kara laikā modināja viņā entuziasmu attiecībā uz elektroniskajiem datoriem. Tajā laikā galvenais tehniskais šķērslis to attīstībai bija tas, ka nebija nekādu praktisku līdzekļu, kā uzglabāt datus un komandas. Kilburnam un Viljamsam sadarbojoties, tika izveidota atmiņas ierīce, kuras pamatā bija katodstaru elektronu lampa, kuru nosauca par Viljamsa-Kilburna elektronu lampu. Patents tika pieteikts 1946. gadā.

1946. gada decembrī Viljamss pieņēma Mančestras elektrotehnikas vadītāja amatu un norīkoja Kilburnu darbā no Malvernas pie sevis. Abi kopā viņi attīstīja savu izveidoto atmiņas iekārtu. 1948. gadā Kilburns to prakstiski testēja, uzbūvējot maza apjoma eksperimentālo mašīnu, kas 1948. gada 21. jūnijā kļuva par pirmo programmu glabājošo datoru, kurš pats varēja palaist programmu.

Sava darba dēļ Mančestrā viņš saņēma doktora grādu[17] un bija paredzējis atgriezties Malvernā. Viljamss pārliecināja viņu palikt, lai universitātes sadarbības projektā attīstītu Ferranti Mark 1 — pasaules pirmo komerciālo datoru. Nākamos trīs gadu desmitus viņš vadīja viena Mančestras datora attīstību pēc otra,[18] tai skaitā Atlas un MU5.

Savas karjeras laikā Mančestras Universitātē Kilburns piedalījās datorzinātnes skolas dibināšanā, 1964. gadā kļūstot par pirmo departamenta vadītāju. Viņš strādāja arī kā dekāns zinātņu fakultātē (1970—1972) un kā kanclera vietnieks universitātē (1976—1979).

Apbalvojumi un godalgas labot šo sadaļu

 
Kilburna ēka, kurā atrodas Datorzinātnes skola pie Mančestras Universitātes, ir nosaukta Toma Kilburna vārdā.

Kilburns saņēma ļoti daudz balvu, tai skaitā:

  • Elected a Fellow of the Royal Society (FRS) in 1965[17][19]
  • IEEE Computer Society W. Wallace McDowell Award, (1971)
  • Commander of the Most Excellent Order of the British Empire (CBE), (1973)
  • British Computer Society IT Award, (1973)
  • Distinguished Fellow of the British Computer Society, (1974)
  • Royal Medal of the Royal Society, (1978)
  • Honorary doctorate of science from the University of Bath (1979)
  • IEEE Computer Society Computer Pioneer Award, (1982)
  • Eckert-Mauchly Award, (1983)
  • Mountbatten Medal, (1997)
  • Fellow of the Computer History Museum "par viņa ieguldījumu agrīnajā datora izstrādē, ieskaitot brīvpiekļuves cipardatu uzglabāšanu, virtuālo atmiņu un programmēšanu." (2000)[20]
  • Ēka, kas atrodas pie Mančestras Universitātes, kurā ir Datorzinātnes skola, ir nosaukta par "Kilburna ēku" par godu zinātniekam.

Viņa nominācijā Karaliskajai Sabiedrībai ir rakstīts:

"Mančestras Universitātes datorinženierijas profesors. Viņš bija inženierijas pionieris universālā elektroniskā ciparu datora izstrādē un ir devis lielu ieguldījumu straujajai attīstībai, kas ir notikusi pēdējo 15 gadu laikā šajā jomā. Viņa ieguldījums aptver visu no vispārīgas sistēmas projektēšanas līdz pat izgudrojumiem liela ātruma shēmās, lai apmierinātu attiecīgās vajadzības. Viņa pēdējā mašīna "Atlas" ļoti iespējams šobrīd ir vismodernākā visā pasaulē. "[19]

Privātā dzīve labot šo sadaļu

1943. gadā Kilburns apprecēja Irenu Meirsdeni, viņi uzaudzināja dēlu un meitu.

Kilburns regulāri pavadīja brīvdienas kopā ar ģimeni Blekpūlā, bet viņš vienmēr atgriezās uz Manchester United futbola kausa izcīņas čempionāta pirmo sezonas spēli. Viņš devās pensijā 1981. gadā un nomira Mančestrā no pneimonijas pēc vēdera operācijas.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Miscellaneous Notes». Computer50.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-06. Skatīts: 2014-08-16.
  2. ↑ Kilburn, Tom (1990), "From Cathode Ray Tube to Ferranti Mark I", Resurrection (The Computer Conservation Society) 1 (2), ISSN 0958-7403. Atjaunināts: 15 March 2012
  3. ↑ Kilburn, T. (1949). "The University of Manchester Universal High-Speed Digital Computing Machine". Nature 164 (4173): 684–687. doi:10.1038/164684a0. PMID 15392930.
  4. ↑ Williams, Frederic; Kilburn, Tom (1948). "Electronic Digital Computers". Nature 162 (4117): 487. doi:10.1038/162487a0. Arhivēts no oriģināla 2009. gada 6. aprīlī. Atjaunināts: 2009. gada 22. janvārī.
  5. ↑ Williams, F.C.; Kilburn, T. (1949). "A storage system for use with binary-digital computing machines". Proceedings of the IEE – Part II: Power Engineering. doi:10.1049/pi-2.1949.0078.
  6. ↑ Anderson, David (2014). "Tom Kilburn: a tale of five computers". Communications of the ACM 57 (5): 35. doi:10.1145/2594290.
  7. ↑ «Tom Kilburn». Computer50.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-06-24. Skatīts: 2014-08-16.
  8. ↑ Hilary J Kahn. «Obituary: Tom Kilburn | News». The Guardian. Skatīts: 2014-08-16.
  9. ↑ «Professor Tom Kilburn». Telegraph. Skatīts: 2014-08-16.
  10. ↑ Kilburn, T.; Edwards, D. B. G.; Lanigan, M. J.; Sumner, F. H. (1962). "One-Level Storage System". IEEE Transactions on Electronic Computers (2): 223. doi:10.1109/TEC.1962.5219356.
  11. ↑ Anderson, D. P. (2009). "Interview An interview with Maurice Wilkes". Communications of the ACM 52 (9): 39. doi:10.1145/1562164.1562180.
  12. ↑ Haigh, T. (2014). "Actually, Turing did not invent the computer". Communications of the ACM 57: 36. doi:10.1145/2542504.
  13. ↑ Anderson, D. P. (2009). "Biographies: Tom Kilburn: A Pioneer of Computer Design". IEEE Annals of the History of Computing 31 (2): 82. doi:10.1109/MAHC.2009.32.
  14. ↑ Lavington, S. (2001). "Obituary: Tom Kilburn (19212001)". Nature 409 (6823): 996. doi:10.1038/35059201. PMID 11241994.
  15. ↑ Kilburn, T. (1951). "The New Universal Digital Computing Machine at the University of Manchester". Nature 168 (4264): 95. doi:10.1038/168095a0.
  16. ↑ Historical Reflections Tom Kilburn: A Tale of Five Computers by David Anderson CACM. doi:doi:10.1145/2594290/
  17. ↑ 17,0 17,1 Veidne:Cite thesis
  18. ↑ Shelburne, B. J.; Burton, C. P. (1998). "Early programs on the Manchester Mark I Prototype". IEEE Annals of the History of Computing 20 (3): 4. doi:10.1109/85.707570.
  19. ↑ 19,0 19,1 «Tom Kilburn EC/1965/18: Library and Archive Catalogue». London : The Royal Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-29. Skatīts: 2014-04-29.
  20. ↑ CHM. «Tom Kilburn — CHM Fellow Award Winner». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 30. marts.[1] Arhivēts 2015. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Toms_Kilburns&oldid=3572146"