Kauja pie Tolvajervi

Tolvajervi kauja
	Daļa no Ziemas kara
Datums	1939. gada 12. decembrī
Vieta	Somija, tagad Krievija62°17′17″N 31°29′18″E / 62.288056°N 31.488333°EKoordinātas: 62°17′17″N 31°29′18″E / 62.288056°N 31.488333°E
Iznākums	somu uzvara
Karotāji
Somija	PSRS
Komandieri un līderi
Pāvo Talvela	Nikolajs Beļajevs
Spēks
4000	60 000
Zaudējumi
630 kritušo; 1320 ievainoto	vairāk nekā 4800 kritušo; 1500 ievainoto; 59 bruņumašīnas

Tolvajervi kauja (somu: Tolvajärven–Ägläjärven taistelu, krievu: Битва при Толваярви) bija pirmā lielkauja Ziemas kara laikā, kurā Somijas Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem Ziemeļkarēlijas ezeriem (Tolvajervi un Hirvasjervi) atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo Sarkano armiju un piespieda to atkāpties līdz robežai.

Norise

Gatavojoties Polijas kampaņai, Baltkrievijas PSR izveidoja 163. strēlnieku divīziju (139-я стрелковая дивизия). Pēc Bāzu līguma parakstīšanas to nevis no Vitebskas ieveda Latvijā, bet gan no 1939. gada 6. līdz 18. novembrim pa dzelzceļu pārdislocēja uz Karēliju un iekļāva PSRS 8. armijas sastāvā.

Pēc Ziemas kara sākuma 1939. gada 30. novembrī 163. strēlnieku divīzija apmēram 20 tūkstošu vīru sastāvā iebruka Somijas teritorijā un virzījās pa vienu no nedaudzajiem ceļiem mežainajā Karēlijas apvidū uz ziemeļiem no Lādogas ezera. Tās uzdevums bija pārraut Mannerheima līnijas apgādes ceļus no ziemeļu puses.

7. decembrī divīzijas avangards pie Tolvajervi uzdūrās somu aizsardzības pozīcijām, kuras šeit bija izveidojusi apmēram 4000 vīru lielā atsevišķā kaujas grupa pulkveža Pāvo Talvelas vadībā, kas ietilpa somu 4. korpusa sastāvā.

Divīzijas komandieris Beļajevs nosūtīja 718. pulka divus bataljonus apiet somu flangu no ziemeļiem. Pēc divu dienu virzīšanās cauri mežiem pa pusmetru biezu sniegu, šie bataljoni nonāca somu aizmugurē. Sarkanarmiešu rokās krita vairākas kara lauka virtuves ar nupat uzvārītu zupu ar desiņām, un viņi pārtrauca uzbrukumu. Somu pulkvedis Āro Pajari savāca apmēram simts cilvēku lielu komandu un pēkšņā uzbrukumā naktī uz 11. decembri, kas vēlāk ieguva "desu kaujas" nosaukumu, izklīdināja skaitliski daudzkārt pārāko pretinieku.

12. decembrī sākās galvenā kauja, kurā sarkanarmiešu skaitlisko pārsvaru nivelēja viņu vājās kaujas prasmes. Padomju pulku štābi bija izvietojušies pārāk tuvu priekšējām pozīcijām, un Kotisāri salā krita 364. pulka komandieris un vairums virsnieku, savukārt 609. strēlnieku pulka štābu Tolvajervi tūristu mītnē somi ieņēma, iegūstot visu dokumentāciju.^[1] Somi naktī pa ledu atkāpās pāri ezeram un nākamajā dienā uzbruka vēlreiz. Šis uzbrukums lika 139. strēlnieku divīzijai atkāpties.

16. decembrī Beļajevu atstādināja no 139. kājnieku divīzijas komandiera amata, divīziju izformēja un pretī somiem nosūtīja 8. armijas 75. divīziju, kas arī nespēja apturēt somu pretuzbrukumu. Sakautās 139. divīzijas paniskā bēgšana turpinājās vairākas dienas un 20.—22. decembrī tā zaudēja aptuveni 2000 karavīru kaujā pie Ēgles ezera (Ägläjärvi).

24. decembrī somi pārtrauca prezubrukumu 30 kilometrus uz austrumiem no Tolvajervi un noturēja šo pozīciju pie Salonjervi (Salonjärvi) līdz kara beigām. Izformētās 139. kājnieku divīzijas karavīrus sadalīta pa 14. strēlnieku korpusa (14-й стрелковый корпус) vienībām.