Tivi salas

Tivi salas (angļu: Tiwi Islands) vai Ratuati Irara (tivi: Ratuati Irara vai Ratuwati Yinjara — ‘Divas salas’) ir salu grupa Austrālijas ziemeļos. Administratīvi ietilpst Ziemeļu teritorijā, veido atsevišķu Tivi salu reģionālo padomi. Lielākā apdzīvotā vieta ir Vurrumijana Batērsta salā, bet pašvaldības centrs — Milikapiti Melvila salā.

Tivi salas
Tiwi Islands Ratuati Irara
Tivi salas Tivi salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Timoras jūra
Koordinātas	11°36′S 130°49′E
Salu skaits	11
Platība	8320 km²
Garums	170 km
Platums	115 km
Krasta līnija	1016 km
Augstākais kalns	Valtera kalns 102 m
Administrācija
Austrālija
Teritorija	Ziemeļu teritorija
Lielākā pilsēta	Vurrumijana
Demogrāfija
Iedzīvotāji	2348 (2021)
Blīvums	0,3/km²
Pamatiedzīvotāji	tivi
Tivi salas Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Salas izvietojušās Austrālijas ziemeļu piekrastē. Ziemeļos tās apskalo Arafuru jūra, rietumos — Timoras jūra, dienvidrietumos — Bīgla līcis, bet dienvidaustrumos — Van Dīmena līcis. Dandasa šaurums austrumos to atdala no Koburga pussalas, bet Klerensa šaurums dienvidos — no kontinenta. Salu grupa sastāv no divām galvenajām salām — Melvila salas (5786 km²) un Batērsta salas (2600 km²), ko atdala 1 km platais Epslija šaurums, kā aŗī deviņām mazākām saliņām. Salas līdzenas, augstākais punkts ir Valtera kalns 102 m vjl Melvila salā.

Salās valda tropisks musonu klimats. Vietējie iedzīvotāji gadā izšķir trīs sezonas — sauso (dūmu sezonu), uzkrāšanas (augsts mitrums) un negaisu sezonu. Salās novērojams īpatnējs meteoroloģisks fenomens, kad no novembra līdz decembrim un no februāra līdz martam praktiski katru dienu ir spēcīgi pērkona negaisi, kas stiepjas līdz pat 20 km augstumam un novērojami pat 80 km attālajā Dārvinā.

Salas ir izolētas no kontinenta kopš pēdējā ledus laikmeta. Tās klāj galvenokārt eikaliptu meži, kā arī nelieli lietusmeži. Daudz endēmo augu un dzīvnieku sugu, tajā skaitā 36 endēmas zīdītāju sugas. Visa salu teritorija noteikta par putniem nozīmīgu vietu.

Vēsture

Salas apdzīvotas jau kopš 40 000 gadu tālas senatnes, bet vietējo iedzīvotāju mutvārdu leģendas attiecinātas uz 7000 gadu tālu senatni. Leģendās atrodamas norādes par kādreiz ar kontinentu vienoto salu nošķiršanu pēcleduslaikmeta plūdos. Tiek uzskatīts, ka vēl pirms eiropiešu ierašanās saliniekiem bijuši kontakti ar Makasaras tirgotājiem.

Pirmie eiropieši, kas apmeklēja salu, bija holandieši 1705. gada 30. aprīlī. 1824. gadā britu kapteinis Gordons Brēmers (Gordon Bremer) salas pasludināja par Lielbritānijas īpašumu. Brēmers 1824. gada septembrī salās nodibināja arī pirmo eiropiešu apmetni, kas bija pirmā Austrālijas ziemeļos, bet tā tika pamesta jau pēc pieciem gadiem. Sākotnēji salas tika pasludinātas par Jaundienvidvelsas kolonijas daļu, bet 1863. gadā tās pārņēma Dienvidaustrālijas kolonija. 1911. gadā Batērsta salā tika nodibināta pirmā kristiešu misija.

1978. gadā tiesības uz salu zemi tika nodotas Tivi aborigēnu kopienai, bet 2001. gadā nodibināta vietējā pašvaldība.

Iedzīvotāji

Lielākā daļa salas iedzīvotāju (82%) pieder aborigēnajai tivi tautai. Tivi ir viena no nedaudzajām Austrālijas aborigēnu tautām, kas sadzīvē joprojām visās vecuma grupās kā pamatvalodu lieto tivi valodu. Angļu valodu ikdienā lieto ap 10% iedzīvotāju. Pēc reliģiskās piederības 84% formāli ir katoļi, bet plaši izplatīti tradicionālie ticējumi un paražas.

Galvenās ekonomikas nozares salās ir mežrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tivi salas.