Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni

Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir daļa no "otrās paaudzes" (ekonomiskajām, sociālajām un kultūras) cilvēktiesībām.

Tās tika deklarētas 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. daļā: "Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai"^[1] un nostiprinātas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. daļā: "katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus."^[2] Šīs tiesības ir noteiktas arī Konvencijas par invalīdu tiesībām 28. pantā un Konvencijas par bērna tiesībām 27. pantā.

Eiropas Sociālās hartas 4. panta 1. punkts paredz "strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus"^[3] (šā punkta izpildi Latvija neuzņēmās^[4]).

Latvijā Satversmes tiesa atzīst, ka "likumdevējs noteicis, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts (..) Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu".^[5]

Atsauces

↑ «Vispārējā cilvēktiesību deklarācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 18. februārī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.
↑ «Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.
↑ «Eiropas Sociālā harta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.
↑ p. 6(angliski)(franciski)
↑ Satversmes tiesas 02.11.2006. spriedums lietā Nr. 2006-07-01 Arhivēts 2009-06-09 Wayback Machine vietnē. — 18. pkt. Sk. arī Kovaļevska A. Sociāli atbildīgas valsts princips. Jurista Vārds, Nr.32. 26.08.2008.

Literatūra

Kovaļevska A. Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni. Jurista vārds, Nr. 51/52 (594/595). 22.12.2009.
Lazdiņš J. Taisnīguma principa ievērošana iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijas Universitātes Raksti, 2008, 740. sēj.: Juridiskā zinātne. 95.-111. lpp.

Šis ar tieslietām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Vispārējā cilvēktiesību deklarācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 18. februārī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.

[2] «Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.

[3] «Eiropas Sociālā harta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.

[4] . 6(angliski)(franciski)

[5] Satversmes tiesas 02.11.2006. spriedums lietā Nr. 2006-07-01 Arhivēts 2009-06-09 Wayback Machine vietnē. — 18. pkt. Sk. arī Kovaļevska A. Sociāli atbildīgas valsts princips. Jurista Vārds, Nr.32. 26.08.2008.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]