Tiešā tirgvedība
Tiešā tirgvedība jeb tiešais mārketings[1] ir tirgvedības veids, kurā uzņēmumu reklāmas ziņas tiek piegādātas tieši potenciālajiem klientiem, bez citu plašsaziņas līdzekļu starpniecības. Šie reklāmas materiāli var būt fiziski — iespiesti materiāli, kas tiek izdalīti uz ielas vai nosūtīti pa pastu; un elektroniski — e-pasta sūtījumi vai īsziņas. Trīs lielākie tiešās tirgvedības paveidi ir telemārketings, e-pasta mārketings un tiešā pasta mārketings. Kopumā tiešā tirgvedība ir daudz agresīvāks tirgvedības veids, jo cenšas potenciālo klientu sasniegt individuāli un izraisīt tūlītēju, aktīvu darbību. Tiešās tirgvedības materiālu mērķis ir veicināt pārdošanu, tāpēc tie vienmēr aicina sūtījuma saņēmēju uz konkrētu rīcību — zvanīt uz norādīto telefonu, rakstīt uz norādīto e-pasta adresi vai apmeklēt interneta lapu, kurā tiek veikts pārdošanas darījums.
Tiešās tirgvedības pirmsākumi saistās ar produktu katalogiem, kurus izsūtīja mājsaimniecībām, kas veica izvēli no katalogā piedāvātajiem produktiem un nosūtīja savu izvēli pa pastu. ASV Tiešā pasta mārketinga asociāciju izveidoja 1917. gadā.[2]
Tā kā veiksmīgi darījumi veido niecīgu daļu no kopējā izsūtīto fizisko un elektronisko materiālu apjoma, tiešās tirgvedības uzņēmumi bieži tiek apvainoti par mēstuļu un neadresēta pasta piesārņojuma radīšanu. Precīzākai klientu sasniegšanai tie veic iepriekšēju adresātu atlasi, kā arī veido datubāzes. E-pasta adrešu un telefona numuru datubāzu veidošana un izmantošana pēdējos gados kļuvusi par patstāvīgu tirgvedības nozari — datubāzu mārketingu.[3] Lai veidotu savu klientu datubāzes, lielākā daļa uzņēmumu saviem klientiem lūdz norādīt telefonu, e-pasta un pasta adreses, uz kurām vēlāk tiek sūtīti tiešās tirgvedības materiāli.
Tiešā tirgvedība sniedz vairākas priekšrocības uzņēmumiem — tas ir lētāks par tradicionālajām reklāmas kampaņām un TV klipiem, kā arī ļauj potenciālo klientu sasniegt tieši — vai nu mājās, datorā vai viedtālrunī, tādējādi ļaujot tiem konkurēt ar lielajiem reklāmas devējiem.[3] Šī iemesla dēļ tiešo tirgvedību bieži izmanto arī bezpeļņas un labdarības organizācijas. Tiešās tirgvedības iespiedmateriālus var izplatīt arī tieši, piegādājot tos savas apkaimes iedzīvotājiem, izdalot populāra lielveikala apmeklētājiem vai sastrēgumstundās uz ielas.
Atšķirībā no daudziem citiem tirgvedības pasākumiem, tiešās tirgvedības rezultātus ir viegli izmērīt. Zinot izsūtīto katalogu, veikto zvanu un nosūtīto e-pastu skaitu, var aprēķināt to attiecību pret kampaņas rezultātā noslēgto darījumu skaitu. Kampaņu veidotāji arī apkopo kopējo saņemto zvanu, atvērto e-pastu un apmeklēto interneta lapu datus, lai redzētu, kuri no materiāliem izraisīja lielāko pozitīvo reakciju.[4]
Atsauces
labot šo sadaļuŠis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |