Teodors Šīmanis

Teodors Šīmanis (vācu: Theodor Heinrich Christian Karl Schiemann, 1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.

Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā

Dzīvesgājums

Dzimis 1847. gada 17. (5.) jūlijā Grobiņā. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1858—1867), studēja vēsturi Tērbatas Universitātē (1867—1872). Uzņemts vācbaltu studentu korporācijā Curonia. Strādāja par mājskolotāju Jelgavā par arhivāru Dancigā. 1874. gadā Šīmanis Getingenes Universitātē aizstāvēja savu promocijas darbu. 1878. gadā vadīja arheoloģiskos izrakumus Vīlandes ordeņa pilī, kopš 1883. gada viņš strādāja Tallinas pilsētas arhīvā. 1885. gadā publicēja pētījumu par Tallinas attiecībām ar Rīgu un Krieviju 1483.-1505. gados (Revals Beziehungen zu Riga und Russland in den Jahren 1483-1505 ).

1887. gadā Šīmani ievēlēja par Berlīnes Universitātes docentu, līdztekus viņš bija Prūsijas slepenā valsts arhīva arhivārs (1889—1892). 1892. gadā Šīmani ievēlēja par ekstraordināro profesoru, 1906. gadā par profesoru Austrumeiropas vēsturē. Līdz 1914. gada rudenim viņš rakstīja ārpolitikas nedēļas kopsavilkumus "Kreuzzeitung", kam bija liela ietekme uz vadošo aprindu viedokli par Krievijas politiku Baltijas provincēs. Bija viens no vēstures žurnāla "Zeitschrift für osteuropeische Geschichte" redaktoriem 1910. gadā. Vācijas ķeizara Vilhelma II draugs un padomnieks.

Pirmā pasaules kara laikā viņš atkāpās no profesora amata, kopā ar Paulu Rorbahu veidoja pretkrievu politiku un noformulēja ģeopolitisko koncepciju par Krievijas impērijas sadalīšanu. Pēc Vidzemes okupācijas 1918. gadā viņu iecēla par Tērbatas Universitātes kuratoru. Miris 1921. gada 26. janvārī Berlīnē.

Darbi

• Die älteste schwedische Kataster Liv- und Estlands (1882),
• Revals Beziehungen zu Riga und Russland in den Jahren 1483-1505 (1885), "Rēveles attiecības ar Rīgu un Krieviju 1483-1505 gados",
• Geschichte Russlands, Livlands und Polens bis in 17. Jahrhundert (divi sējumi, Vilhelma Onkena "Allgemeine Geschichte", 1885-1889), "Krievijas, Livonijas un Polijas vēsture līdz 17. gadsimtam",
• Bibliothek russischer Denkwürdigkeiten (septiņos sējumos, 1893-1895),
• Deutschland und die große Politik (14. sējumos, 1901—1915), "Vācija un lielā politika",
• Geschichte Russlands unter Kaiser Nikolaus I (četros sējumos, 1904—1919), "Krievijas vēsture ķeizara Nikolaja I vadībā".