Tekstveide
Tekstveide ir saistīta teksta veidošana atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām.[1] Tekstveides uzdevums ir noskaidrot, kā no vienkāršiem un saliktiem teikumiem un kontekstuāliem saistījumiem izveidot tekstu, kādi ir tekstu tipi, kādas ir teksta uzbūves īpatnības, kā saistīt atsevišķus teikumus un sintaktiskas vienības vienotā veselumā.[2]
Saistījumu veidi
labot šo sadaļuKohēzija
labot šo sadaļuKohēzija (latīņu: cohaesus — 'saistīts') ir teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem — saikļiem, partikulām, vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem.[3] Tā ir teksta iekšējā struktūra, kas nodrošina teksta loģisku secību, tekstā ietverto atsevišķo faktu, ziņu savstarpējo atkarību. Saistības starp teksta vienībām ļauj atšķirt tekstu no neteksta. Kohēzijas mērķis ir apvienot visas teksta vienības ar nolūku izveidot vienu veselumu — tekstu. Kohēzijai ir dažādi veidi, paņēmieni, kurus izmantot teksta vienību saistījumam. Tie ir teksta vienību sakara izteikšanas līdzekļi, pamatinformācijas un papildinformācijas saturiskā forma, stilistiskas kohēzijas formas.
Reference
labot šo sadaļuReference ir valodas vienības attiecināšana uz noteiktu reāliju konkrētā tekstā.[3] Reference ir svarīga, piemēram, raksturojot vietniekvārdu semantiku. Tekstā Viņa atgriezās mājās ir būtiski zināt, kas ir viņa, pretējā gadījumā teksts nebūs saprotams.
Elipse
labot šo sadaļuElipse ir strukturāli nozīmīga teikuma komponenta izlaidums. Piemēram, teikumā Šodien es došos uz darbu, savukārt rītdien — uz skolu, elipse ir vārdu es došos izlaidums.
Aizstāšana
labot šo sadaļuAizstāšana ir kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi. Piemēram, teikumā Anete vakar ravēja dārzu, taču meitenes veikums palika nepamanīts, pirmajā teikuma daļā lietots personvārds Anete, bet otrajā tas aizstāts ar vārdu meitene, tomēr nozīme nemainās.
Koherence
labot šo sadaļuKoherence (latīņu: cohaerentia — 'saistība') ir teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Akadēmiskā terminu datubāze[novecojusi saite]
- ↑ R.Lāce, Mūsu valoda. Latviešu valoda 10.—12.klasei. Rīga: "Zvaigzne", 2005.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga: Valsts valodas aģentūra, 2007