Tebits (Thebit) ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē. Atrodas Mākoņu jūras austrumu malā. Nodēvēts 9. gadsimtā dzīvojuša arābu astronoma un matemātiķa Tebita ibn Kurras vārdā, latinizētā vārda forma – Tebits. Vārdu Thebit pirmoreiz lietoja Džovanni Batista Ričoli uz 1651. gadā izdotas Mēness kartes.[3] Krātera nosaukumu 1935. gadā apstiprinājusi Starptautiskā Astronomijas savienība.[1]

Tebits
Atrodas uz Mēness
Koordinātas 22°01′S 4°01′W / 22.01°S 4.02°W / -22.01; -4.02Koordinātas: 22°01′S 4°01′W / 22.01°S 4.02°W / -22.01; -4.02
Diametrs 54,64 km[1]
Dziļums 3,27 km[2]
Eponīms Tebits ibn Kurra [1]

Uz ziemeļaustrumiem no Tebita atrodas Arzahels (Ø 97 km), uz dienvidaustrumiem – Purbahs (Ø 118 km). Dienvidrietumos atrodas sens, applūdis krāteris Tebits P (Ø 77 km), kurš ir pat lielāks par pašu Tebitu. Ziemeļrietumos no Tebita Mākoņu jūrā iestiepjas Promontorium Taenarium zemesrags. Pats Tebits atrodas milzīga (Ø 220 km), sen lavas aizpildīta krātera austrumu malā. Neoficiāli šo krāteri dēvē par Seno Tebitu.

Tebits ir relatīvi jauns krāteris, izveidojies pirms apmēram 3,2 līdz 3,75 miljardiem gadu.[2]Krātera vaļņa forma ir gandrīz apaļa, ar nelieliem izvirzījumiem dienvidaustrumu malā. Vaļņa iekšpuse ar izteiktiem terasveida pakāpieniem. Tebita valni ziemeļrietumu daļā pārsedz neliels krāteris Tebits A (Ø 20 km), kuru, savukārt, ziemeļrietumu daļā pārsedz vēl mazāks krāteris Tebits L (Ø 11 km). Tebita vaļņa augstums attiecībā pret apkārtējo virsmu ir 1 180 m. Krātera dibens nelīdzens, ar nelielām klinšu grēdām. Pamatnē nav vienas izteiktas virsotnes, vien apmēram 500 m augsts pacēlums.[2]

Pavadoņkrāteri

labot šo sadaļu

Uz Mēness kartēm šie krāteri tiek apzīmēti ar burtu uz krātera malas, kas ir tuvāk Tebita krāterim.

Ārējās saites

labot šo sadaļu