Taupo ezers (angļu: Lake Taupo, maoru: Taupō-nui-a-Tia) ir lielākais ezers Jaunzēlandē un lielākais saldūdens ezers Okeānijā. Ezera perimetrs ir ap 193 kilometri. Ļoti populārs tūrisma objekts, ainavisko ezeru apskata vairāk nekā 1,2 miljoni tūristu gadā. Ezera nosaukums cēlies no maoru ranatiras (pirmieceļotāja) Ziemeļsalā Tia, kam ezera austrumu krasta klintis atgādināja lietus apmetni un ezeru nosauca par Taupō-nui-a-Tia — ‘Tias lielais lietus apmetnis’, kas vēlāk tika saīsināts uz Taupō.[1][2]

Taupo ezers
NASA satelītattēls
Atrodas Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
Koordinātas 38°48′S 175°53′E / 38.800°S 175.883°E / -38.800; 175.883Koordinātas: 38°48′S 175°53′E / 38.800°S 175.883°E / -38.800; 175.883
Platība 616 km2
Lielākais garums 46 km
Lielākais platums 33 km
Vidējais dziļums 110 m
Lielākais dziļums 187 m
Tilpums 59 km3
Augstums v.j.l. 370 m
Izteka Vaikato
Sateces baseins 3487 km2
Apdz. vietas krastos Taupo
Taupo ezers (Jaunzēlande)
Taupo ezers
Taupo ezers
Taupo ezers Vikikrātuvē

Ģeoloģiskā vēsture

labot šo sadaļu
 
Petroglifi Taupo ezera klintīs, slepeni izkalti 1979. gadā

Ezers aizņem vulkāna kalderu. Taupo krāteris ir radies vulkānu izvirdumu virknē pēdējo 27 000 gadu laikā. Šajā laikā Taupo vulkāns ir izvirdis 28 reizes. Lielākajā izvirdumā — Oruanui izvirdumā — vulkāns izmeta gaisā 1170 km3 iežu. Rezultātā zem vulkāna iebruka zeme un izveidojās ezers. Saskaņā ar maoru teiku izvirdumā radās tik daudz pelnu, ka uz visas Zemes divas nedēļas valdīja tumsa.

Pēdējais izvirdums notika 181. gadā un šī izvirduma laikā gaisā tika izmesti ap 100 km3 pelnu. No tiem ap 30 km3 dažu minūšu laikā tika izšauti kosmiskajā telpā. Šis ir viens no trim lielākajiem izvirdumiem, kādi pieredzēti civilizācijas laikā. Nav ziņu, ka šajā laikā Jaunzēlandē būtu dzīvojuši cilvēki, taču izvirduma sekas tika novērotas Ķīnā un Romas impērijā. Vairāki hronisti norādījuši uz to, ka šajā laikā debesis bijušas neparasti sarkanas. Izvirduma rezultātā ezera platība palielinājās. Pastāv iespēja, ka izvirdumi var atkārtoties.

  1. «Great Lake Taupō. History and Culture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 12. oktobrī.
  2. «Taupo-nui-a-Tia. Welcome». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. novembrī. Skatīts: 2011. gada 12. oktobrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu