Tatjana Gorbačika

Tatjana Gorbačika (1928—2017) bija krievu paleontoloģe-biostratigrāfe, ģeoloģiski mineraloģisko zinātņu doktors (1984), Maskavas Universitātes paleontoloģijas katedras vadošais zinātniskais darbinieks (1986—2017), Maskavas Dabaspētnieku biedrības biedre (1963) un prēmijas laureāts (1983). Specializējās mezozoja foraminīferu tēmā.

Tatjana Gorbačika Татьяна Горбачик Personīgā informācija Dzimusi 1928. gada 24. augustā Ivanova, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) Mirusi 2017. gada 9. februārī (88 gadi) Maskava, Krievija Tautība krieviete

Zinātniskā darbība Zinātne paleontoloģija Darba vietas Maskavas Universitāte Alma mater Maskavas Universitāte Sasniegumi, atklājumi Mezozoja foraminīferu pētījumi

Dzīvesgājums

Dzimusi Ivanovā, kalpotāja ģimenē. 1946. gadā beidza Ivanovas vidusskolu un tajā pat gadā iestājās Maskavas Universitātes ģeoloģijas fakultātē. Pēc universitātes paleontoloģijas katedras beigšanas 1951. gadā iestājās aspirantūrā. 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju tēmā "Apakšējā krīta Krimas un Ziemeļkaukāza foraminīferas" (Нижнемеловые фораминиферы Крыма и Северного Кавказа), un tika ieskaitīta par jaunāko zinātnisko darbinieku paleontoloģijas katedrā. 1959. gadā tika paaugstināta par vecāko, bet 1986. gadā par vadošo zinātnisko darbinieku. 1984. gadā aizstāvēja doktora disertāciju tēmā "Juras un agrā krīta PSRS dienvidu planktona foraminīferas" (Юрские и раннемеловые планктонные фораминиферы юга СССР).

Pētīja fosilos vienšūņu organismus — foraminīferas augšējās juras un apakšējā krīta nogulumos dažādos PSRS reģionos (Krima, Kaukāzs, padomju Karpati, Austrumeiropas platforma), kā arī citās valstīs (Francija, Šveice, kā arī Atlantijas okeāns — dziļūdens urbumu paraugos). Pirmo reizi vispusīgi raksturoja foraminīferu planktona dzīvesveida izveidošanos, izpētīja agrīnā planktona evolūcijas virzienus un likumsakarības, konstatēja tā attīstības periodus, paleobioģeogrāfiskās īpatnības globālā mērogā, sastādīja paleobioģeogrāfiskās kartes. Pamatojoties uz bentosa un planktona foraminīferu morfoloģijas, sistemātikas, filoģenēzes un ģeoloģiskās izplatības īpatnību pētījumiem, prezentēja PSRS dienvidu apakšējā krīta nogulumu dalījuma stratigrāfiskās zonālās shēmas. Publicēja vairāk, kā 100 zinātniskās publikācijas. Maskavas Universitātē lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības "Paleontoloģijas" un "Mikropaleontoloģijas" kursos, organizēja ģeoloģisko praksi Krimā un VDR.

Piemiņa

Par godu zinātniecei viņas vārdā ir nosauktas dažas foraminīferas: Hedbergella gorbachikae Longoria, 1974 †, un Bitaxia gorbachikae (Plotnikova, 1976) †, kā arī Hedbergella gorbachikae biostratigrāfiskā zona Rietumeiropas stratigrāfiskajā shēmā.