Tīmekļa mitināšana
Tīmekļa mitināšana[1] (angļu: web hosting) ir pakalpojums, ko sniedz uzņēmums — mitināšanas pakalpojumu sniedzējs — vai pats lietotājs var būt savas tīmekļa lapas mitināšanas nodrošinātājs, datorā uzstādot attiecīgo programmatūru un nokonfigurējot to. Tīmekļa mitināšana ir pakalpojums, kurā kāds uzņēmums par konkrētu samaksu piešķir noteiktu diska vietu, datubāzu skaitu, kā arī citas papildu iespējas uz sava servera. Mūsdienās tīmekļa mitināšanas tirgū nav monopols, jo tas strauji attīstās un līdz ar to viens pakalpojuma sniedzējs nespēj nodrošināt visu vēlmes, kā arī, lai mazinātu cenu, rodas arī citas šo pakalpojumu piedāvājošas kompānijas.
Kvalitatīvu mitināšanas pakalpojumu izmantošana nodrošina mājaslapas darbošanos bez jebkādiem traucējumiem. Tieši tāpēc ir svarīga, ka izvēloties mitināšanas pakalpojumu sniedzēju, kritēriju izvērtēšana, kas nosaka tos faktorus, kas ietekmē pakalpojumu kvalitāti.
- Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja darba pieredze
- Pakalpojumu cenas un jūsu lapas atrašanās vietas cietajā diskā attiecība
- Tehniskā atbalsta dienesta darbība
- Iespējamais e-pastu skaits
- Savienošanas ātrums
- Iespējamais domēna vārdu skaits
- Vadības paneļa pieejamība un darbības saprotamība
- Pakalpojumu sniedzēja izmantotās tehnoloģijas
- Rezerves kopēšanas iespējamība
Veiksmīga mitināšanas pakalpojumu sniedzēja izvēle ļauj ievērojami samazināt mājaslapas uzturēšanai un attīstīšanai veltāmo laiku.
Hostinga veidi labot šo sadaļu
Interneta hostinga pakalpojumi var nodrošināt tīmekļa serverus. Tīmekļa mitināšanas pakalpojumu klāsts ir ļoti dažāds.
- Koplietojamā tīmekļa mitināšana - kāda lietotāja vietne tiek mitināta vienā serverī ar daudzām citām vietnēm, sākot no dažām līdz pat simtiem vietņu.[2] Parasti visiem domēniem var koplietot kopīgu servera resursu kopfondu, piemēram, Apakšatmiņu un centrālo procesoru. Šāda veida pakalpojumos pieejamās funkcijas var būt diezgan vienkāršas un neelastīgas programmatūras un atjauninājumu ziņā.
- Specializētais hostings - lietotājs saņem savu tīmekļa serveri un pilnīgu kontroli pār to (lietotājam ir root piekļuve Linux gadījumā / administratora piekļuve Windows gadījumā); tomēr serveris parasti nepieder lietotājam. Viens no specializētā hostinga veidiem ir pašpārvaldīts vai nepārvaldīts.[3]
- Pārdevēja tīmekļa hostings - ļauj klientiem pašiem kļūt par tīmekļa resursdatoriem. Tālākpārdevēji var darboties atsevišķiem domēniem jebkurā no šo uzskaitīto hostinga veidu kombinācijā atkarībā no tā, ar ko viņi ir saistīti kā tālākpārdevēji.[4]
- Virtuālais hostings - pazīstams arī kā virtuālais privātais serveris (VPS),ja vienā serverī tiek uzglabātas vairākas tīmekļa vietnes.[5][6] Lietotājiem var būt korejas piekļuve savai virtuālajai telpai.
- Pārvaldīts hostings - lietotājam ir savs tīmekļa serveris, taču lietotājam netiek nodrošināta pilnīga kontrole pār to (lietotājam nav atļauta root piekļuve operētājsistēmai Linux / administratora piekļuve operētājsistēmai Windows); tomēr lietotājam ir atļauts pārvaldīt savus datus, izmantojot FTP vai citus attālās pārvaldības rīkus.[7]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm (latviski)
- ↑ «Understanding Web Hosting Server Types: An Introduction Guide». geekflare.com. Skatīts: 2023. gada 12. novembris.
- ↑ «Shared Hosting vs Dedicated Hosting: What is the Difference?». webhostinggeeks.com. Skatīts: 2023. gada 12. novembris.
- ↑ «Reseller web hosting». topweblogic.com. Skatīts: 2023. gada 12. novembris.
- ↑ «What Is a VPS? The Ultimate Guide to Virtual Private Server Hosting». www.liquidweb.com. Skatīts: 2023. gada 12. novembris.
- ↑ «Why is Web Hosting so Expensive? Are There Affordable Options?». stewartgauld.com. Skatīts: 2023. gada 12. novembris.
- ↑ «How to use Root access for managed servers?». www.scalahosting.com. Skatīts: 2023. gada 12. novembris.
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |