Tērstona sala
Tērstona sala (angļu: Thurston Island) ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdā, Dienvidu okeānā, trešā lielākā Antarktikas sala. Izvietojusies Elsvērta Zemes piekrastē, 64 km platais ar Ebota šelfa ledāju pildītais Pīkoka šaurums to atdala no Eitsa krasta. Ziemeļos salas krastus apskalo Belinshauzena jūra, bet rietumos — Amundsena jūra.
Tērstona sala | |
---|---|
Thurston Island | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Dienvidu okeāns |
Koordinātas | 72°06′S 99°00′W / 72.100°S 99.000°WKoordinātas: 72°06′S 99°00′W / 72.100°S 99.000°W |
Platība | 15 700 km² |
Garums | 215 km |
Platums | 90 km |
Augstākais kalns |
Hovela kalns 750 m |
Administrācija | |
Antarktika | |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Tērstona sala Vikikrātuvē |
Sala izstiepta austrumu—rietumu virzienā 215 km garumā. Salas asi veido Vokera kalni ar augstāko virsotni Hovela kalnu 750 m vjl. Ziemeļu krasts stipri izrobots ar piecām lielām pussalām, starp kurām jūrā noplūst ledāji. Dienvidu krasts līdzenāks, tajā atbalstās šelfa ledājs.
Salu 1940. gada 27. februārī atklāja amerikāņu admirāļa Ričarda Bērda ekspedīcija un nodēvēja to par godu tekstilrūpniekam V. Herisam Tērstonam (W. Harris Thurston), Antarktisko ekspedīciju sponsoram un vēja drošā «Bērda auduma» izstrādātājam. Sākotnēji uzskatīta par pussalu un tikai 1960. gadā noteikta kā sala.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tērstona sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)