Svētais Maurīcijs saskaņā ar leģendu bija Ēģiptē ap 250. gadu dzimis romiešu kristiešu leģiona komandieris, kuram nocirta galvu par atteikšanos piedalīties daudzdievju ceremonijās un uzbrukt kristiešiem Gallijā (leģendai ir arī citi, ne pārāk atšķirīgi varianti). Kopā ar viņu par to pašu tika sodīts viss leģions. Kopš 4. gs. Romas katoļu baznīca viņu godā kā svēto, viņa galvenā godināšanas vieta ir bojāejas apkaimē esošā Agonas Sv. Maurīcija abatija Šveicē, Valē kantonā. Tiek uzskatīts par kalēju un karavīru aizstāvi, reizēm arī audēju un smaržu ražotāju aizstāvi.

Svētais Maurīcijs Magdeburgas katedrālē.

Bieži tiek attēlots kā moris, lai gan par viņa ādas krāsu leģendā nekas nav teikts un tā var būt tikai pārpratums no viņa vārda. Taču visvecākais pieejamais Svētā Maurīcija attēlojums, kurš parāda Svēto Maurīciju kā melnādainu vīrieti bruņās, tika speciāli veidots 13. gadsimta vidū Magdeburgas katedrālei. Maurīcija galvas attēls ir Melngalvju brālības simbols. Vēsturnieki un teologi nav vienisprātis par to, vai šāds cilvēks un viss leģions vispār bijis jeb vai ir tikai literārs izdomājums, un par viņa likteni.[1]

1913. gadā viņam par godu nosaukts tumšs asteroīds 745 Mauritia.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. "CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: St. Ursus".
  2. Schmadel, Lutz D. Dictionary of Minor Planet Names. — Fifth Revised and Enlarged Edition. — B., Heidelberg, N. Y.: Springer, 2003. — P. 71. — ISBN 3-540-00238-3.