Supermēness

Supermēness ir pilnmēness vai jauna mēness sakritība ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, kā rezultātā Mēness no Zemes ir redzams lielākajā izmērā. Termins "supermēness" nav astronomisks, bet gan radies no mūsdienu astroloģijas.^[1] Mēness saistība ar okeāna un zemes garozas svārstībām ir radījusi apgalvojumus, ka supermēness fenomens var būt saistīts ar lielāku risku tādiem notikumiem kā zemestrīces un vulkānu izvirdumi, bet pierādījumi šādai saistībai tiek uzskatīti par nepārliecinošiem.^[2]

2011. gada 19. marta supermēness atradās 356 577 kilometrus no Zemes. Pēdējā reize, kad pilnmēness atradās tik tuvu Zemei, bija 1993. gadā. Tās bija par 20 procentiem spožāks un 15 procentiem lielāks kā parasts pilnmēness.

Pretējais fenomens tiek saukts par mikromēnesi,^[3] lai arī šis termins ir mazāk izplatīts.

Definīcija

Mēness attālums katru mēnesi mainās starp aptuveni 357 000 km un 406 000 km eliptiskās Mēness orbītas dēļ (attālumi doti no centra līdz centram).^[4]^[5]^[6]

Saskaņā ar NASA pilnmēness perigejā ir līdz 14% lielāks un par 30% spožāks kā tālākajā punktā jeb apogejā.^[7]

Atsauces

↑ «Kryptonite for the supermoon | Bad Astronomy | Discover Magazine». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.
↑ «"No Link Between 'Super Moon' and Earthquakes" at news.discovery.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. novembrī. Skatīts: 2016. gada 26. septembrī.
↑ Jean Meeus. Mathematical Astronomy Morsels. Richmond, Virginia : Willmann-Bell, 1997. 15. lpp. ISBN 0-943396-51-4.
↑ Phil Plait. «No, the 'supermoon' didn't cause the Japanese earthquake». Discover Magazine, 2011. gada 11. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. marts.
↑ John Hawley. «Appearance of the Moon Size». Ask a Scientist. Newton. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. jūlijā. Skatīts: 14 March 2011; no publication date.
↑ Tony, Dr. Phillips. «Super Full Moon». Science@NASA Headline News. NASA, 2011. gada 16. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. maijā. Skatīts: 2013. gada 22. jūnijs.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Supermēness.
Fotogrāfija, kur salīdiznāts mēness 222 000 un 248 000 jūdžu attālumā
Ričarda Nolla definīcija
About the second brightest Supermoon to grace the night skies, Blabberpost. Atjaunināts: 2014. gada 12. augustā.
BBC News, Galerija ar attēliem

[Discover-1] «Kryptonite for the supermoon | Bad Astronomy | Discover Magazine». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.

[2] «"No Link Between 'Super Moon' and Earthquakes" at news.discovery.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. novembrī. Skatīts: 2016. gada 26. septembrī.

[meeus-4] Jean Meeus. Mathematical Astronomy Morsels. Richmond, Virginia : Willmann-Bell, 1997. 15. lpp. ISBN 0-943396-51-4.

[Plait2011-5] Phil Plait. «No, the 'supermoon' didn't cause the Japanese earthquake». Discover Magazine, 2011. gada 11. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. marts.

[6] John Hawley. «Appearance of the Moon Size». Ask a Scientist. Newton. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. jūlijā. Skatīts: 14 March 2011; no publication date.

[PhillipsNASA2011-7] Tony, Dr. Phillips. «Super Full Moon». Science@NASA Headline News. NASA, 2011. gada 16. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. maijā. Skatīts: 2013. gada 22. jūnijs.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]