Sunai Petani

Sunai Petani
Sunai Petani; Sungai Petani
	pilsēta
	Neformālais nosaukums: SP, Sg. Petani
	Sunai Petani
	Koordinātas: 5°9′N 100°30′E / 5.150°N 100.500°EKoordinātas: 5°9′N 100°30′E / 5.150°N 100.500°E
Valsts	Malaizija
Štats	Kedaha
Rajons	Kuala Muda
Pilsēta kopš	1953. gadā
Atsevišķa pašvaldība kopš	1994. gada 1. jūlijā
Augstums	16 m
Iedzīvotāji (2010)
• kopā	443 458
Laika josla	MST (UTC+8)
Mājaslapa	www.mpspk.gov.my/en/
	Sunai Petani Vikikrātuvē

Sunai Petani, arī Sunaipetani (malajiešu: Sungai Petani), tulkojumā "Rīsa audzētāju upe", ir pilsēta un pašvaldības teritorija Malaizijā, Malakas pussalā, Kedahas štatā—sultanātā, Kuala Mudas rajonā. Sunai Petani ir lielākā Kedahas štata pilsēta,^[1] un tā atrodas apmēram 370 km uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Kualalumpuras, 55 km uz dienvidiem no Kedahas galvaspilsētas Alorsetaras un 33 km uz ziemeļaustrumiem no Džordžtaunas, kaimiņu Penanas štata galvaspilsētas.

Sakarā ar tās tuvumu Penanai, Sunai Petani ir arī daļa no "Lielās Penanas", Malaizijas otras lielākās aglomerācijas, un pilsētas loģistikas vajadzības nodrošina labi attīstītā Penanas transporta infrastruktūra. Sunai Petani piedzīvojusi lielu attīstību un industrializāciju kopš 20. gadsimta 90. gadiem, kad japāņu un citas ārzemju firmas sāka dibināt ražotnes ap pilsētu.

Vēsture

Tiek domāts, ka apdzīvotība šeit sākusi veidoties 3. gadsimtā saistībā ar kaimiņos esošās Taizemes (tolaik Siāmas) Patānī provinci, kā starppunkts ceļā no Taizemes uz Malakas dienvidiem.

Kad Malaizija 1957. gadā ieguva neatkarību, vietējā saimniecība sastāvēja no zemkopības un kaučuka ieguves. Darbinieki pārstāvēja dažādas vietējās etniskās grupas (malajieši, ķīnieši un indieši), bet noiets bija vietējo ķīniešu rokās.

1980. gados Kedahas valdība nolēma izveidot šai rajonā elektroniskās rūpniecības zonu, kam sekoja vispārēja pilsētas un apkaimes attīstība.

Ģeogrāfija

Administratīvais iedalījums

Vietējās pašvaldības sistēmas rašanās Sunai Petani sākās 1950. gados, kad tika apstiprināts un pieņemts attiecīgs 1952. gada Vietējās padomes rīkojums. Tad 1953. gadā tika izveidota Sunai Petani pilsētas valde.

1975. gada 1. augustā tika izveidota Kuala Mudas rajona padome, kas iekļāva arī pilsētas apkaimi.

Ar Vietējo pašvaldību likuma 124. pagaidu likuma izpildi 1978. gada 1. februārī, tika izveidota jauna Kuala Mudas rajona padome (MDKM), kas saskaņā ar 1976. gada Vietējo pašvaldību likuma (3. sadaļa, 171. likums) apvienoja rajonu, iekļaujot tā sastāvā arī Sunai Petani pilsētu.

1994. gada 2. jūlijā Sunai Petani atkal tika paaugstināta par pašvaldības padomi.^[2]

Sunai Petani pašvaldības teritorija sevī iekļauj vēl divas mazākas pilsētas, Sunai Lalanu (Sungai Lalang) un Amandžaju (Aman Jaya).

Ekonomika

Sunai Petani ir augsti attīstīta industriāla zona ar daudzu uzņēmumu filiālēm, tai skaitā Sharp. Ražo g.k. elektroniku, tekstila un koka izstrādājumus. Tāpat pilsēta izveidojusies par finanšu centru.

Transports

Sunai Petani dzelzceļa staciju apkalpo KTM ETS, ātrgaitas (140 km/h) dzelzceļa satiksme, kas caur Malaiziju savieno Taizemi un Singapūru, kā arī vietējā KTM Komuter piepilsētas dzelzceļa līnija, kas savieno lielākās apkaimes pilsētas. Pastāv tālsatiksmes un vietējā autobusu satiksme. Tuvākā lidosta ir Penanas Starptautiskā lidosta, alternatīva tai ir Sultāna Abdula Halima lidosta Alorsetarā. Paralēli parastajiem ceļiem pilsēta savienota arī ar gar valsts rietumu piekrasti ejošo Ziemeļu—Dienvidu maksas šoseju.

Tūrisms

Pašai pilsētai pašlaik nav ievērojama tūrisma potenciāla, taču tās pašvaldības teritorijā atrodas:

Kedahas sultanāta seno galvaspilsētu savienotājceļš;
Armijas bāze — bijušais angļu aviācijas RAF lidlauks, kurš smagi cieta Otrā pasaules kara laikā; ap to atrodas liels skaits kareivju kapsētu, kas krita cīņās ar partizāniem 1970. un 1980. gados.
Divas upes, Sunai Merboka un Sunai Muda, ir piemērotas ūdenssportam;
Gunundžeraja (Gunung Jerai) kalnos, kuri aizņem pusi pašvaldības teritorijas un klāti ar džungļiem, ir daudzi ūdenskritumi un pamestas raktuves, augšdaļā atrodas pirms ap 1000 gadiem celts hindu templis. Tur ir izveidota 18 km gara tūristu taka;
akvaparks un štatā vienīgā smilšu pludmale Pantai Merdeka ("Neatkarības pludmale").
17 km no pilsētas atrodas ap 2000 gadu vecā (no vismaz 110. līdz vismaz 1200. gadam) arheoloģiskā apmetne "Budžanas ieleja" (Lembah Bujang), kas ir teritoriāli lielākais arheoloģiskais atradums Malaizijā un senākās saglabājušās cilvēku celtnes Dienvidaustrumu Āzijā.^[3] Ielejā izveidots arheoloģiskais muzejs.
Budžanas apkaimē atrodas arī maharadžas Derbara Radžas kapenes, kurš valdīja 1136.—1179. gadā un kļuva par pirmo Kedahas sultānu, pārejot islāmā.

Pašā pilsētā atrodas 1936. gadā uzcelts 12 metrus augsts pulkstenis, vairāki parki un golfa laukumi, tai skaitā 1922. gadā apkaimes kolonizatoru—plantatoru vajadzībām dibinātais golfa klubs.

Veselība

Galvenās pašvaldībā ir Sultāna Abdula Halima slimnīca ar ap 500 vietām, kas uzcelta 2006. gadā un kalpo par mācību slimnīcu vietējai privātajai medicīnas un biznesa universitātei AIMST, un trīs privātās slimnīcas: Amandžajas speciālistu centrs, Metro speciālistu slimnīca un Ziemeļu Pantai slimnīca.

Izglītība

AIMST universitāte ("Āzijas Medicīnas, zinātnes un tehnoloģijas institūts") agrāk atradās Sunai Petani pašvaldības pilsētā Amandžajā. 2007. gadā universitāte pārcēlās uz jauno Semelinas kampusu. Universitāte apmāca medicīnā, inženierzinātnēs, IT un finansēs.

Savas filiāles pašvaldības teritorijā ir arī Maras Tehnoloģiju universitātei, kurā atļauts mācīties tikai "bumiputera" — etniskajiem malajiešiem un pussalas pirmiedzīvotājiem,^[4] un Ziemeļmalaizijas universitātei.

Vēl augstāko izglītību pašvaldībā piedāvā Malaizijas Prasmju institūts (IKM), pedagoģiskais institūts (IPG KSAH), Malaizijas Atvērtā universitāte (OUM) un dažas privātas koledžas.