Sultāne Nurbana

Sultāne Afife Nurbana (1525. gads — 1583. gada 7.decembris) bija Osmaņu impērijas Haseki Sultāne kā legālā sieva Selimam II un sultāne māte savam dēlam Muradam III. Atšķirīgi avoti raksta par viņu kā venēcieti, grieķieti vai ebrejieti. Nurbana bija svarīga figūra ērā, ko sauc par Sieviešu Sultanātu.

Sultāne Afife Nurbana
Osmaņu impērijas Sultāne māte
1574.gada 15.decembris — 1583.gada 7.decembris
Priekštecis	Sultāne Hafsa
Pēctecis	Sultāne Safije
Osmaņu impērijas Haseki sultāne
1566.gada 7.septembris — 1574.gada 15.decembris
Priekštecis	Sultāne Hirrema
Pēctecis	Sultāne Safije
Dzimusi	aptuveni 1525.gadā
Mirusi	1583.gada 7.decembrī, Bahči pilī, Stambulā, Osmaņu impērijā
Apglabāta	Svētās Sofijas mošejā, Stambulā
Dzīvesbiedrs	Selims II
Bērni	Murads III Sultāne Šaha Sultāne Esmahana

Sultānes Nurbanas bēres 1583. gadā

Teorijas par izcelsmi

Ir vairākas teorijas par Nurbanas etnisko piederību, bet neviena no tām nav vispāratzīta.

Turku vēsturnieki, t.sk. Ahmets Refiks ticēja, ka Nurbana ir ebrejiete.

20. gadsimtā Emilio Spagni apgalvoja, ka Nurbana ir venēciete vārdā Sesīlija Veniera-Baffo, Nikolo Veniera un Violantas Baffo meita, sagūstīta Parosā, kad to aizturēja Hairedins Barbossa trešajā Osmaņu-Venēciešu karā. Pati sultāne bieži teica, ka ir venēciete, bet savu ģimeni nenosauca.

1922. gadā Arbels apstrīdēja teoriju, ka Nurbana ir venēciete. Viņa teorijā Nurbana visticamāk bija grieķiete vārdā Kale Kartanou.

Agrīnā dzīve

Tiek teikts, ka Nurbana pilī izcēlās ar savu skaistumu un neparasto inteliģenci, 1543. gadā tika nosūtīta uz Konju kā viena no Prinča Selima harēma meitenēm. 1544. gadā viņa dzemdēja savu pirmo bērnu - meitu Sultāni Šahu, 1545. gadā viņa dzemdēja savu otro bērnu Sultāni Esmahanu un 1546. gada 4. jūlijā dzemdēja savu trešo bērnu, vienīgo dēlu Princi Muradu, kurš vēlāk kļuva par impērijas sultānu.

Haseki Sultāne

Nurbana bija Prinča Selima (kurš kā Selims II kāpa tronī 1566. gadā) iecienītākā favorīte un Prinča Murada (topošā Murada III, dzimis 1546.) māte.

Kamēr viņas dzīvesbiedrs Selims vēl bija princis, Nurbana bija viņa harēma galva Manisā. Bet kad Selims kāpa tronī, par harēma galvu kļuva viņa māsa Sultāne Mihrimaha.

Kad viņš kļuva par sultānu, Selims ļāva savai mīļākajai sievai Haseki Nurbanai visu savu valdīšanas laiku palikt Topkapī pilī, kā to bija darījis viņa priekštecis (Suleimans Lieliskais).

Pat pēc tam, kad Selimam parādījās citas favorītes, viņš turpināja ļoti iecienīt Nurbanu viņas skaistuma un inteliģences dēļ. Kā mantinieka māte viņa darbojās kā sava vīra padomniece. Lai gan tajā laikā tas bija neparasti, Selims II bieži lūdza Nurbanas padomus par dažādiem jautājumiem, jo viņš cienīja viņas labo spriedumu.

Šajā laikā viņa kļuva par ievērojamu figūru ar lielu ietekmi. Saskaņā ar dažiem avotiem (galvenokārt Venēcijas stāstiem), viņas ietekme bija tik liela, ka Sultāne Nurbana faktiski vadīja valsti kopā ar lielvezīru Sokollu Mehmedu Pašā. Osmaņu impērijā sadursmes par imperatora troni bija ierastas. Tas nebija nekas neparasts, ka zaudētājs tika noslepkavots kopa ar  visu savu ģimeni, lai novērstu jebkādas turpmākas problēmas. Sultāne Nurbana tomēr bija apņēmusies, ka tad, kad pienāks laiks viņas dēlam kāpt troni, nekas tam netraucēs.

Selima valdīšanas beigās, Nurbana saņēma 1100 akčes dienā, kamēr Selima citas favorītes, kuras arī bija dzemdējušas dēlus, saņēma tikai 40 akčes dienā.

Sultāne Māte

Murads bija nozīmēts par Manisas pārvaldnieku, kur viņš arī atradās 1574. gadā, kad nomira viņa tēvs Selims II. Ar mirušu sultānu un troņmantinieku tālu no galvasspilsētas — tā būtu ideāla iespēja kādam sagrābt varu. Nurbana to zināja labāk par citiem un nekavējoties rīkojās. Ārpus harēma neviens nezināja, ka Selims II ir miris. Nurbana nevienam nepaziņoja un, saglabājusi iesaldētu vīra ķermeni, nekavējoties aizsūtīja pēc Murada. Nevienam nebija ne jausmas, ka Sultāns ir nomiris līdz to nepaziņoja 12 dienas vēlak, kad Murads ieradās galvaspilsētā.

Viņas dēls kļuva par sultānu, bet Nurbana - par Sultāni māti - augstāko amatu, kādu sieviete varēja ieņemt Osmaņu impērijā. Nurbana izbaudīja absolūtu varu laikā no 1574. līdz 1583. gadam, lai gan pēc Selima II nāves viņa nedzīvoja pilī.

Nurbanas alga, kas sasniedza lielas summas gan starp dinastijas locekļiem, gan augsta līmeņa amatpersonām, tiek uzskatīta par viņas pieaugošās varas rādītāju. Kā Sultānei mātei viņai katru dienu tika piešķirtas 2000 akčes.

Sultāne Nurbana vecumdienās kļuva slavena par viņas attiecībām ar dēla sievu Sultāni Safiji.  Sultāne Safije teica: "Es pirmo reizi redzēju Nurbanu viņas četrdesmito gadu vidū, bet, neskatoties uz vecumu, viņa bija skaistākā sieviete, kādu esmu redzējusi."

Ārpolitika

Nurbana ar Sokollu Mehmedu Pašā praktiski valdīja Osmaņu Impēriju. Viņa sarakstījās ar Francijas karalieni Katrīnu Mediči. Venēciešu ziņojumi apraksta Nurbanu kā sievieti, kas nekad neaizmirsa savu venēciešu izcelsmi.

Valdot kā sultānei mātei (1574—1583), Nurbanas politika bija tik stipri pro-venēciešu, ka Dženovas Republika viņu ienīda. Ir pat uzskats, ka viņu noindēja dženoviešu aģents.

Nāve

Nurbana nomira 1583. gada 7. decembrī, sava dēla Murada III valdīšanas laikā. Viņa tika apglabāta Selima II mouzolejā, Sv. Sofijā, kļūstot par pirmo sultāna sievu, kas tikusi apglabāta tieši blakus vīram.

Nurbana piesaistīja lielu cieņu ne tikai dzīves laikā, bet arī pēc nāves. Pretēji normai, ka bēru procesijas laikā sultāniem jāpaliek pilī, Murads III raudot pavadīja mātes līķi līdz pat Fatiha mošejai, kur notika viņas apbedīšanas dievkalpojums. Apbedīšanas rituālam tika izvēlēta vistālākā sultāniskā mošeja no imperatora pils, t.i., Fatiha mošeja. Šī izvēle ļāva pēc iespējas vairāk cilvēkiem dot savu svētību Sultānes Nurbanas dvēselei.

Pirms Nurbanas nāves Venēcijas vēstnieks Osmaņu pilī Paolo Kontarini paziņoja

"Visi labumi un ļaunumi nāk no karalienes mātes."

Kad Nurbana nomira 1583. gada decembrī, Kontarini pēctecis ziņoja:

    "Šīs sievietes nāve, sakarā ar viņu interesēm, dažus satrauca , bet apmierināja citus. Lielā autoritāte, ko viņa baudīja kopā ar savu dēlu, daudziem cilvēkiem bija guvusi ievērojamu peļņu, savukārt citiem gluži pretēji - novērsusi cerības īstenot viņu vēlmes. Tomēr visi atzīst, ka viņa bija pārmērīgi laba, drosmīga un erudīta sieviete. "

Bērni

Selimam un Nurbanai bija vismaz 3 bērni:

• Sultāne Šaha (dzimusi aptuveni 1544.gadā, Manisā- mirusi 1577.gada 3.novembrī, Stambulā, apglabāta Zāl Mahmuda Pašā mouzolejā) — 1562.gadā precējusies ar Hasanu Agu, bet pēc tam ar Zāl Mahmudu Pašā.

• Sultāne Esmahana (dzimusi 1545.gadā, Manisā- mirusi 1585.gada 8.aug., Stambulā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā) — 1562.gadā precējusies ar Sokollu Mehmedu Pašā, 1584.gadā ar Kalajlikozu Ali Pašā.
• Murads III (dzimis 1546.gada 4.jūl., Manisā- miris 1595.gada 15.jan.,Topkapi,Stambulā, apglabāts Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā)

Lai gan fakti joprojām tiek apstrīdēti, vairākos avotos viņa tiek pieminēta arī kā māte:

• (Iespējams) Sultāne Dževherhana (dzimusi 1544.gadā, Manisā- mirusi Stambulā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā) — 1562.gadā precējusies ar Pijali Pašā, bet pēc tam ar Džerrahu Mehmedu Pašā.
• (Iespējams) Sultāne Fatma (dzimusi 1559.gadā, Konjā- mirusi 1580.gadā, Stambulā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā) — 1574.gadā precējusies ar Kanijeli Sijavušu Pašā.

Populārajā kultūrā

Televīzijas seriālā Lieliskais Gadsimts viņu attēloja turku aktrise Merve Bolugura.