Suņlāču dzimta
Suņlāči (latīņu: Hemicyonidae) ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
| Suņlāču dzimta Hemicyonidae | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Dzimta | Suņlāču dzimta (Hemicyonidae) |
 Suņlāču dzimta Vikikrātuvē | |
Suņlāči dzīvoja miocēnā pirms 22 miljoniem gadu. To senākās fosilijas ir atrastas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Jaunākās fosilijas no vēlā pliocēna, apmēram 2 miljonus gadu vecas, ir atrastas Eirāzijā un Āfrikā. 1960. gados suņlāču fosilijas ir atrastas arī Centrālamerikā[1].
Izskats un uzvedība
labot šo sadaļu
Suņlāči bija apmēram 1,5 m gari, to augstums skautā apmēram 70 cm. Ķermeņa proporcijas tam ir līdzīgas tīģerim, bet zobi līdzīgi suņiem. Pastāv uzskats, ka suņlāči bija izteikti plēsīgi. Tāpat kā suņi un atšķirībā no mūsdienu lāčiem suņlāči staigāja uz pirkstgaliem. Tas nozīmē, ka tie bija labi skrējēji un veikli mednieki. Iespējams, ka tie tāpat kā suņi dzīvoja baros.
Sistemātika
labot šo sadaļuSuņlāču klasifikācija ir kļuvusi ļoti komplicēta. Viena no sistēmām suņlāču dzimtu iedala 2 apakšdzimtās: pirmā apakšdzimta Phoberocyoninae ietver Phoberocyon un Plithocyonun; otra apakšdzimta Hemicyoninae ietver Zaragocyon, Hemicyon un Dinocyon[2].
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «SVP : Publications : Journal of Vertebrate Paleontology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2007. gada 29. jūlijā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. novembrī. Skatīts: 2009. gada 3. septembrī.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |