Suņlāču dzimta

Suņlāči (latīņu: Hemicyonidae) ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Suņlāču dzimta
Hemicyonidae
Suņlāču dzimta
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
DzimtaSuņlāču dzimta (Hemicyonidae)
Suņlāču dzimta Vikikrātuvē

Suņlāči dzīvoja miocēnā pirms 22 miljoniem gadu. To senākās fosilijas ir atrastas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Jaunākās fosilijas no vēlā pliocēna, apmēram 2 miljonus gadu vecas, ir atrastas Eirāzijā un Āfrikā. 1960. gados suņlāču fosilijas ir atrastas arī Centrālamerikā[1].

Izskats un uzvedībaLabot

 
Plithocyon armagnacensis galvaskauss

Suņlāči bija apmēram 1,5 m gari, to augstums skautā apmēram 70 cm. Ķermeņa proporcijas tam ir līdzīgas tīģerim, bet zobi līdzīgi suņiem. Pastāv uzskats, ka suņlāči bija izteikti plēsīgi. Tāpat kā suņi un atšķirībā no mūsdienu lāčiem suņlāči staigāja uz pirkstgaliem. Tas nozīmē, ka tie bija labi skrējēji un veikli mednieki. Iespējams, ka tie tāpat kā suņi dzīvoja baros.

SistemātikaLabot

Suņlāču klasifikācija ir kļuvusi ļoti komplicēta. Viena no sistēmām suņlāču dzimtu iedala 2 apakšdzimtās: pirmā apakšdzimta Phoberocyoninae ietver Phoberocyon un Plithocyonun; otra apakšdzimta Hemicyoninae ietver Zaragocyon, Hemicyon un Dinocyon[2].

AtsaucesLabot