Stulbenes pilskalns
Stulbenes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā. Pusceļā starp Embūti un Maznīkrāci pa labi uz Nīkrāci atzarojas lielceļš, kas aiz Miera kapiem šķērso Stulbenes purvāja mitro ieleju. Pilskalnam pēc tam tuvējā purvāja dots Stulbenes pilskalna nosaukums. Skaidrojot savdabīgo vietvārdu, varētu norādīt, ka tā kādreizējā nozīme varētu būt vienādojama ar vārdu 'akls'.
| Stulbenes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Stulbenes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Nīkrāces pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°32′02.6″N 21°50′49.4″E / 56.534056°N 21.847056°EKoordinātas: 56°32′02.6″N 21°50′49.4″E / 56.534056°N 21.847056°E |
| Oficiālais nosaukums: Stulbenes pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 9398 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2024. gada 5. jūlijs |
Stulbenes purvājs pie pilskalna veido plašāku zemu, tagad krūmiem un mežu aizaugušu ieleju. Tās R pusē ir aptuveni Z—D virzienā orientēts 150 m garš reljefa izcēlums, kuru no A puses robežo Stulbenes ieleja, bet no pretējās R puses — šaurāka mitra ieleja. Šī reljefa izcēluma D daļā ir izveidots pilskalns. No R puses tas ir ap 7—8 m augsts un te nav bijuši vajadzīgi kādi pastāvinājumi. No D un A puses reljefa izcēlums ir pastāvināts ar 4—5 m augstu aprakumu. Zem aprakuma ir izveidota 6—7 m plata terase. Arī zem terases kalns vēl par pāris metriem krīt uz leju. ZRR pusē, kur reljefa izcēlumam nav dabiska norobežojuma, tas nodalīts ar mākslīgi veidotiem pārveidojumiem. Skatot no pilskalna plakuma puses, sākumā ir 4—5 m augsts aprakums, tā pakājē ap metru dziļš aizplūdis grāvis, tad 6—7 m plats un ap metru augsts valnis, tā priekšā ap pusmetru dziļš grāvis.
Pilskalna plakums, kura caurmērs 35—40 m, ir izlīdzināts, ar striktu pāreju uz pilskalna nogāzēm. Visā plakumā, Z puses norobežojumā, pilskalna nogāzēs un terasē ir intensīvs grantainā zemē veidojies melnas krāsas šķeltiem un degušiem akmeņiem un oglēm jaukts kultūrslānis, kur atrasta bezripas keramikas lauska.
Tieši pret pilskalna Z puses aprakuma terasi uz ZR no pilskalna slapjo leju šķērso mākslīgi veidots dambis. Tas ir ap 20 m garš, ap 1,5 m augsts un augšdaļā 5—6 m plats. Šķiet, ar dambja palīdzību tika uzpludināta mitrā ieleja starp pilskalnu un plato uz R no pilskalna.
Vieta apsekota 05.08.2021.
Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 5. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".