Struma (upe)

upe Bulgārijā un Grieķijā

Struma jeb Strimona (bulgāru: Струма, grieķu: Στρυμόνας) ir 415 kilometrus gara upe Bulgārijā (290 kilometru garumā) un Grieķijā. Ietek Egejas jūrā.

Struma
bulgāru: Струма
grieķu: Στρυμόνας
Struma pie Boboševo
Struma pie Boboševo
Struma (upe) (Eiropa)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Vitoša
42°32′18″N 23°15′32″E / 42.53833°N 23.25889°E / 42.53833; 23.25889
Ieteka Egejas jūra
40°47′14″N 23°50′59″E / 40.78722°N 23.84972°E / 40.78722; 23.84972Koordinātas: 40°47′14″N 23°50′59″E / 40.78722°N 23.84972°E / 40.78722; 23.84972
Caurteces valstis Karogs: Bulgārija Bulgārija, Karogs: Grieķija Grieķija
Garums 415 km
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 70 m³/s 
Baseina platība 17 000 km² 
Struma Vikikrātuvē

Sākas Vitošas kalnos uz dienvidiem no Sofijas. Tek lielākoties uz dienvidiem. Bulgārijas teritorijā Struma lielākoties ir kalnu upe, bet Grieķijā tā tek pa plašāku ieleju. Augštecē, Bulgārijas teritorijā savulaik bija attīstīta brūnogļu ieguve. Grieķijā upe caurtek Kerkini ezeram. Tas ir mākslīgi izveidots 1932. gadā mitrāju masīva vietā. Ezers ir ļoti svarīga migrējošo putnu vieta. Ieteka Egejas jūrā Strimonas līcī. Lielākā pieteka - Strumica. Upes krastos atrodas Pernika, Radomira, Kistendila, Blagojevgrada, Sandanski, Petriča, Sere.

Netālu no Strumas ietekas Egejas jūrā atrodas senā Amtipole. Upe vairākkārt aprakstīta sengrieķu mitoloģijā un sengrieķu ģeogrāfu darbos. Strimonas dzērves ir motīvs vairāku seno romiešu, piemēram Vergilija, dzejā.

Ārējās saites labot šo sadaļu