Strelīcijas
augu ģints
Strelīcijas (Strelitzia) ir strelīciju dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir Āfrikas dienvidos. Ģintī it klasificētas piecas sugas,[1] tās tautā tiek dēvētas par paradīzes putniem, jo to ziedi ir līdzīgi paradīzes putniem.[2] Dienvidāfrikā strelīcijas ir pazīstamas kā dzērvju ziedi.
| Strelīcijas Strelitzia (Banks) | |
|---|---|
 Strelitzia juncea | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Ingveraugu rinda (Zingiberales) |
| Dzimta | Strelīciju dzimta (Strelitziaceae) |
| Ģints | Strelīcijas (Strelitzia) |
 Strelīcijas Vikikrātuvē | |
Divas no sugām — Nikola strelīcija (Strelitzia nicolai)[3] un karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) — bieži tiek audzētas kā telpaugi.[4]
Ģints ir nosaukta par godu Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlotei.[5]
Klasifikācija
labot šo sadaļuĢintī ir klasificētas sugas:[1]
- Astainā strelīcija (Strelitzia caudata) R.A.Dyer
- Baltā strelīcija (Strelitzia alba) (L.f.) Skeels
- Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) Banks
- Nikola strelīcija (Strelitzia nicolai) Regel & Körn.
- Strelitzia juncea Andrews
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Strelitzia Banks | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-12-23.
- ↑ «Paradīzes putns istabā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-12-23.
- ↑ «LU Botāniskā dārza Subtropu siltumnīcā uzziedējusi Nikola strelīcija». www.botanika.lu.lv (latviešu). 2019-04-09. Skatīts: 2023-12-23.
- ↑ «Strelitzia (Bird of Paradise) Guide | Our House Plants». www.ourhouseplants.com. Skatīts: 2023-12-23.
- ↑ «Strelitzia reginae | PlantZAfrica». pza.sanbi.org. Skatīts: 2023-12-23.