Strādnieku sports un sargs
Strādnieku sports un sargs (SSS, sarunvalodā — siseņi), sākotnēji Strādnieku sporta savienība, bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) sporta organizācija, kas pastāvēja no 1921. līdz 1934. gadam. No 1922. gada tajā ietilpa arī paramilitārā Kaujas organizācija (vēlāk — Sargu sekcija), kura apsargāja sociāldemokrātu organizācijas un to pasākumus, īpaši pret fašistu un komunistu iespējamiem uzbrukumiem.[1]
| Tips | Sporta organizācija |
|---|---|
| Dibināta | 1921. gada 8. jūnijā |
| Galvenās personas | Bruno Kalniņš |
| Biedri | 6524 (1933.)[1] |
| Beidza pastāvēt | 1934. gada 15. maijā |
Nosaukums
labot šo sadaļuKad 1921. gada jūnijā Lucavsalā tika dibināta strādnieku sporta organizācija, tā tika nosaukta par Strādnieku sporta savienību. 1925. gada 15. februārī galēji labējās organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS tika slēgtas. Pēc tam strādnieku sporta organizēšanas funkcijas pārņēma LSDSP Strādnieku sporta sekcija, bet tā paša gada 15. jūnijā to aizstāja Strādnieku sports un sargs, pasludinot sevi par abu iepriekšējo SSS pēcteci.[1][2]
Darbība
labot šo sadaļu
Organizācijas izveidotājs un vadītājs bija sociāldemokrāts Bruno Kalniņš. 1924. gadā organizācijas paspārnē izveidota pionieru sekcija. SSS sadarbojās ar ārvalstu sociāldemokrātiskajām sporta organizācijām, jo cieši ar austriešiem un somiem. Paralēli pastāvēja dažādas sporta sekcijas.
Sākotnēji SSS bija sadalīta bataljonos, rotās un vados, 1925. gadā organizācijā ietilpa ap 1000 biedru, kas bija sadalīti 5 bataljonos un 24 rotās. 1926. gadā mainīta organizatoriskā struktūra, biedri sadalīti apgabalos, rajonos un iecirkņos. Militāro apmācību veica kapteinis Sergejs Staprāns, viņa palīgs kapteinis Eduards Plan-Dubrovskis. SSS rīcībā bija mazkalibra šautenes un pistoles. Organizācijas biedri nēsāja zilas uniformas, sveiciens — "Brīvi sveiks!", ko izpildīja, paceļot dūrē savilktu labo roku.
1933. gadā organizācijā bija 6524 biedru, t.sk. 1373 sievietes. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma SSS tika aizliegta.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |