Stimfālijas ezers

Stimfālijas ezers (grieķu: Λίμνη Στυμφαλία) ir purvains ezers Grieķijā, Peloponēsā. Tas atrodas uz plato 600-800 metru augstumā v.j.l., Kilini kalna dienvidu nogāzē blakus Oligirtosa kalnam netālu no Nemejas. Tuvākās lielās pilsētas ir Korinta, 42 km uz austrumiem, un Tripole 39 km uz dienvidiem no ezera. Ezerā ietek divas nelielas upes Sofeketasa ziemeļos un Kakavula rietumos. Ziemas mēnešos Stimfālija piepildās ar ūdeni un var sasniegt 3,5 km² lielu platību.

Stimfālijas ezers
Stimfālijas ezers
Atrodas	Grieķija
Koordinātas	37°51′04″N 22°27′40″E
Platība	3,5 km2
Augstums v.j.l.	600 m
Baseina valstis	Grieķija
Apdz. vietas krastos	Stimfāla
Stimfālijas ezers Stimfālijas ezers
Stimfālijas ezers Vikikrātuvē

Apraksts

Ezeru daļēji baro vietējie avoti, un tas tiek drenēts ar dažādiem pazemes ūdeņiem un kanālu. Tāpēc apkārtējā augsne pārsvarā ir sausa, bet sausajos gados pilnībā izkalst. Rajonu ap ezeru veido purvainu mitrāju un aramzemju sajaukums, un tas tiek izmantots lauksaimniecībai, lopkopībai un medībām. Šajā apgabalā apmetas pārsvarā putni (šī ir svarīga vieta ūdensputnu ligzdošanai, migrācijai un ziemošanai), ieskaitot jūras ērgli (Haliaeetus albicilla), kā arī abinieki (īpaši vardes, kas tūkstošiem var slēpties zālē) u.c. dzīvnieki (piemēram, zebiekstes).

Vēsture

Ezera krastā atradās senā pilsēta Stimfāla, kas galvenokārt pazīstama ar vienu no divpadsmit Hērakla varoņdarbiem. 4. gadsimtā pr.Kr. sākumā tā iekļāvās Arkādijas savienībā, bet pēc tam Korintas savienībā (338-337 gadi pr.Kr.). Piedaloties Diadohu karos, pilsēta atbalstīja Poliperkonu pret Kasandru I, kuru 315. gadā pr.Kr. sagūstīja Apollonīds. 235. gadā pr.Kr. Stimfāla pievienojās Ahajas līgai, kas, nostājoties pret Etolijas līgu, no vienas puses sekmēja Maķedonijas Filipa V Peloponēsas iekarošanu, bet no otras puses izraisīja romiešu iebrukumu un reģiona iekarošanu 146. gadā pr.Kr. Šeit gadsimtu vēlāk imperators Adriāns uzcēla 132 km garu akveduktu, lai apgādātu Korintu ar Stimfālijas ezera ūdeni.

Mitoloģija

Senatnē bija mīts, ka blakus ezeram dzīvoja lieli briesmīgi putni ar metāla spalvām, knābi un nagiem, kas uzbruka ceļotājiem, laupīja tos un nesa prom uz blakus esošo mežu, lai nogalinātu un apēstu. Trešais Hērakla uzdevums bija aizdzīt un apkaut Stimfālas putnus. Varonim izdevās to veikt ar gudrību: vispirms viņš izdabūja ārā tos no ezera biezajiem brikšņiem, sitot pa Atēnas dāvātajiem vara timpāniem, bet, kad putni pacēlās gaisā, ar savām trāpīgajām bultām tos apšāva. Tie, kam izdevās paglābties no Hērakla bultām, uz šejieni vairs nekad neatgriezās.