Atvērt galveno izvēlni

Stienīšu lampa jeb stieņlampa - ļoti miniatūra elektronu lampa (pentode) stikla balonā ar lokaniem izvadiem un stienīšveida elektrodiem.

Dažādas stienīšu lampas

Satura rādītājs

UzbūveLabot

Stienīšu lampas pēc ārējā izskata maz atšķiras no citām miniatūrajām lampām. To elektrodu sistēma ievietota nelielā stikla balonā ar lokaniem izvadiem balona apakšdaļā (parasti tām ir viens papildus izvads balona augšdaļā). Atšķirībā no citām radiolampām, stienīšu lampām elektrodi (tīkliņi) izveidoti nevis stieples spirāļu, bet tievu paralēlu stienīšu veidā (no tā cēlies ierīces nosaukums). Stienīši var būt ar apaļu vai taisnstūrveida šķērsgriezumu. Stienīšu lampām ir tiešās kvēles katods un pazemināts kvēles spriegums (parasti 1 V). Arī anodspriegums stienīšu lampām ir daudz mazāks, sākot pat no 6 V, tādēļ ekonomiskuma ziņā stienīšu lampas maz atšķīrās no tranzistoriem.

Darbības principsLabot

Stienīšveida elektrodi darbojas kā elektrostatiskas lēcas, formējot elektronu plūsmu lampā un uzlabojot strāvas sadalījumu tajā. Ar to izskaidrojums stienīšu lampu mazais enerģijas patēriņš, salīdzinājumā ar spirālveida tīkliņu lampām, jo stienīši daudz mazāk traucē elektronu plūsmai un nevēlamās "tīkliņstrāvas" stienīšu lampās ir mazākas.

IzmantošanaLabot

 
Stienīšu lampa 1П24Б-В (lampas 1П24Б variants ar paaugstinātu mehānisko izturību)

Stienīšu lampas izmantoja elektroniskā aparatūrā, kas paredzēta barošanai no akumulatoriem vai baterijām. Tās varēja darboties maztrokšņojošos signālu pastiprinātājos līdz pat 200 MHz frekvencei, jaucējos, heterodīnos, mazjaudas radiostaciju izejas pakāpēs. Šādas lampas sāka ražot 20. gadsimta 50. gados, taču īpaši lielu izplatību tās neguva, jo nespēja konkurēt ar tranzistoriem (tomēr PSRS tika saražoti vismaz 200 miljoni šī tipa lampu). Vēl ilgi pēc tranzistoru parādīšanās stienīšu lampas pielietoja speciālas nozīmes (militārajā, kosmiskajā) aparatūrā, kur vienlaicīgi ar ekonomiskumu bija nepieciešama izturība pret radiāciju.

Interesanti faktiLabot

Pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa Sputņik-1 radioraidītāji bija uzbūvēti, izmantojot stienīšu lampas. Šo radioraidītāju izejas pakāpē bija stienīšu lampa - pentode 1П24Б. Ar tās palīdzību cilvēcei tika noraidīti vēsturē pirmie radiosignāli no kosmosa. Arī pirmais kosmonauts - Jurijs Gagarins - ar Zemi sarunājās, lietojot radioraidītāju ar tādām pašām lampām.[1]

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot