Starptautiskā Orientēšanās federācija
Starptautiskā orientēšanās federācija (Internation Orienteering Federation — IOF) ir orientēšanās sporta starptautiskā pārvaldes institūcija.[1] IOF galvenais birojs atrodas Kārlstadē, Zviedrijā.
 Starptautiskās orientēšanās federācijas logo | |
| Abreviatūra | IOF |
|---|---|
| Izveidots | 1961. gada 21. maijs |
| Galvenā mītne |
Drottninggatan 47 3-1/2 tr Kārlstade Zviedrija |
Darbības reģions | Visa pasaule |
Dalībnieki | 80 orientēšanās federācijas |
Prezidents | Leho Haldna |
| Saistība | Starptautiskā Olimpiskā komiteja |
| Tīmekļa vietne | https://orienteering.sport/ |
IOF pārvalda četras orientēšanās disciplīnas: orientēšanos skrienot, velo orientēšanos, orientēšanos ar slēpēm un taku orientēšanos.[2]
Dibināšana
labot šo sadaļuIOF tika dibināta 1961. gada 21. maijā kongresā, kas notika Kopenhāgenā, Dānijā, un to organizēja Bulgārijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Somijas, Ungārijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Šveices nacionālās orientēšanās federācijas. Līdz 1969. gadam IOF pārstāvēja 16 valstis, tostarp pirmās divas federācijas ārpus Eiropas: Japāna un Kanāda. 1977. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja atzina IOF.[3]
Dalībvalstis
labot šo sadaļuKopš 2016. gada janvāra IOF sastāv no 80 nacionālajām orientēšanās federācijām, no kurām 56 ir biedri, 24 ir potenciālie biedri,[4] kas sadalīti sešos ģeogrāfiskos reģionos.[5]
Pārvaldības struktūra
labot šo sadaļuIOF pārvalda ievēlēta padome, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, vecākais viceprezidents, divi viceprezidenti un septiņi citi padomes locekļi.[6] Par IOF ikdienas darbību ir atbildīgs IOF ģenerālsekretārs. Vairākas IOF pastāvīgās komisijas ir atbildīgas par sporta attīstību visā pasaulē. Šīs komisijas ietver: orientēšanās skrienot, MTB orientēšanos, orientēšanās ar slēpēm, taku orientēšanās, vide, IT, kartes, medicīna un noteikumi.
Prezidenti
labot šo sadaļuŠajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Erik Tobé (1961—1975)
- Lasse Heideman (1975—1982)
- Bengt Saltin (1982—1988)
- Heinz Tschudin (1988—1994)
- Sue Harvey (1994—2004)
- Åke Jacobson (2004—2012)
- Brian Porteous (2012—2016)
- Leho Haldna (2016—)
Piederības
labot šo sadaļuKopš 1977. gada Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir atzinusi IOF.
Starptautiskā Orientēšanās federācija (IOF) ir arī biedrs šādās organizācijās:
- SOK atzīto starptautisko sporta federāciju asociācija (ARISF)
- Starptautiskā pasaules spēļu asociācija (IWGA)
- Starptautiskā veterānu spēļu asociācija (IMGA)
- SportAccord
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "International Orienteering Federation" (en). Wikipedia. 2020-06-07.
- ↑ «The IOF is looking for business partners – attractive reward at stake | International Orienteering Federation». orienteering.sport (angļu). Skatīts: 2020-12-01.
- ↑ «History and archives | International Orienteering Federation». orienteering.sport. Skatīts: 2020-12-01.
- ↑ «National Federations | International Orienteering Federation». orienteering.sport. Skatīts: 2020-12-01.
- ↑ «Regions | International Orienteering Federation». orienteering.sport. Skatīts: 2020-12-01.
- ↑ «IOF Council | International Orienteering Federation». orienteering.sport. Skatīts: 2020-12-01.