Starpdiedziņi
Starpdiedziņi ir citoskeleta daļa, ko veido savītas šķiedraino polipeptīdu molekulas, kuras katros audos ir atšķirīgas. To diametrs ir ap 8—11 nm, un tie ir tievāki par mikrocaurulītēm, bet resnāki par aktīna diedziņiem. Starpdiedziņi balsta kodola apvalku un plazmatisko membrānu, kā arī piedalās starpšūnu saišu veidošanā. Olbaltumvielas keratīna diedziņi nodrošina ādas šūnu mehānisko izturību. Starpdiedziņi ir ļoti aktīvi — tie paši savijas un atvijas, ja pie to šķīstošajiem enzīmiem pievieno fosfātu.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 89.lpp.», 2001. Skatīts: 05.10.2021.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Starpdiedziņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |