Stara Ļubovņa
Stara Ļubovņa (slovāku: Stará Ľubovňa) ir pilsēta Slovākijas austrumos, Prešovas apgabala Stara Ļubovņas apriņķa centrs tradicionālajā Spišas novadā pie Popradas upes. Iespaidīgas pils drupas un brīvdabas muzejs.
Stara Ļubovņa | ||
---|---|---|
Staras Ļubovņas centra apbūve | ||
| ||
Koordinātas: 49°18′06″N 20°41′19″E / 49.30167°N 20.68861°EKoordinātas: 49°18′06″N 20°41′19″E / 49.30167°N 20.68861°E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Prešovas apgabals | |
Apriņķis | Stara Ļubovņas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1364 | |
Platība | ||
• Kopējā | 30,79 km2 | |
Augstums | 545 m | |
Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
• kopā | 15 707 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://www.staralubovna.sk/ | |
Stara Ļubovņa Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz minēta 1292. gadā. Atšķirībā no citām Slovākijas pilsētām, kas gadsimtiem ietilpa Ungārijā, Stara Ļubovņa no 1412. līdz 1772. gadam, kad notika Polijas dalīšanas, ietilpa Polijā. Svētās Romas imperators 1412. gadā Sigismunds to iznomāja Polijai. 1655. gadā, zviedru iebrukuma laikā, Stara Ļubovņas pilī tika glabāti Polijas kroņa relikvijas. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.
Cilvēki
labot šo sadaļuPēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (89,5 %), čigāni (5,97 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (67,65 %), grieķu katoļi (22,20 %), nereliģiozi (5,01 %).
Stara Ļubovņa ir hokejista Mariana Hosas (Marián Hossa, 1979) dzimtā pilsēta.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stara Ļubovņa.
Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |