Stīvenidža (angļu: Stevenage) ir pilsēta (town) un nemetropoles distrikts ar boro statusu Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē. Atrodas grāfistes ziemeļdaļā 17 km no grāfistes centra Hārtfordas un 53 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Robežojas austrumos ar Austrumhārtfordšīru, bet rietumos — ar Ziemeļhārtfordšīru. Stīvenidža kā pirmā tika izvēlēta par Jauno pilsētu 1946. gadā pieņemtajā Jauno pilsētu likumā.

Stīvenidža
nemetropoles distrikts
Stevenage
Stīvenidža Hārtfordšīras grāfistē
Stīvenidža Hārtfordšīras grāfistē
Stīvenidža (Anglija)
Stīvenidža
Stīvenidža
Stīvenidža (Hārtfordšīra)
Stīvenidža
Stīvenidža
Stīvenidža (Apvienotā Karaliste)
Stīvenidža
Stīvenidža
Koordinātas: 51°54′05″N 0°12′08″W / 51.90139°N 0.20222°W / 51.90139; -0.20222Koordinātas: 51°54′05″N 0°12′08″W / 51.90139°N 0.20222°W / 51.90139; -0.20222
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Anglija Anglija
Reģions Anglijas Austrumi
Grāfiste Hārtfordšīra
Dibināts 1974
Platība
 • pilsēta 25,96 km2
Augstums 90 m
Iedzīvotāji (2022)
 • pilsēta 89 737
 • blīvums 3 456,7/km²
Laika josla GMT (UTC0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Mājaslapa www.stevenage.gov.uk
Stīvenidža Vikikrātuvē

Apdzīvotā vieta radusies bijušās romiešu apmetnes vietā. Pastardienas grāmatā 1086. gadā minēta Vestminsteras abatijai piederoša muiža. 1281. gadā Stīvenidžai piešķirta karaliskā harta, kas deva tiesības uz iknedēļas tirgu un ikgadēju gadatirgu. Pilsētiņa sāka uzplaukt 18. gadsimta sākumā, kad Stīvenidžā izveidoja vienu no Lielā Ziemeļu maksas ceļa pieturpunktiem; tas beidzās līdz ar dzelzceļa izbūvi 1850. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara tika izstrādāta attīstības programma, kas paredzēja vairāku jaunu plānveida pilsētu būvniecību ap Londonu. 1946. gada 1. augustā Stīvenidža tika izvēlēta kā pirmā no jaunbūvējamām pilsētām. Programma sastapās ar vietējo iedzīvotāju protestiem. Kad ministrs Lūiss Silkins ieradās tikties ar pilsētas iedzīvotājiem, tie bija nomainījuši Stevenage zīmes stacijā pret Silkingrad. Lai arī referendumā 52% iedzīvotāju bija pret programmu, tā tika virzīta tālāk īstenošanai. Par projekta galveno arhitektu tika iecelts Klofs Viljams-Eliss, bet plānotāju — Monika Feltone (atlaista 1951. gadā pēc vizītes Ziemeļkorejā). Vēlāk projekta vadība vairākkārt tika mainīta.

Pilsētas plānošanā tika izmantotas vairākas tiem laikiem modernas pieejas, piemēram, no satiksmes brīva gājēju zona pilsētas centrā bija pirmā Apvienotajā Karalistē; to iedvesmoja Leinbāna iela Roterdamā. Industriālās zonas tika nodalītas no dzīvojamām un publiskajām zonām. Nozīmīga saimniecības nozare pilsētā ir aerokosmiskā rūpniecība (Airbus, Matra Marconi Space, Astrium).

Ārējās saites

labot šo sadaļu