Stīvenidža
Stīvenidža (angļu: Stevenage) ir pilsēta (town) un nemetropoles distrikts ar boro statusu Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē. Atrodas grāfistes ziemeļdaļā 17 km no grāfistes centra Hārtfordas un 53 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Robežojas austrumos ar Austrumhārtfordšīru, bet rietumos — ar Ziemeļhārtfordšīru. Stīvenidža kā pirmā tika izvēlēta par Jauno pilsētu 1946. gadā pieņemtajā Jauno pilsētu likumā.
Stīvenidža | |
---|---|
nemetropoles distrikts | |
Stevenage | |
| |
Stīvenidža Hārtfordšīras grāfistē | |
Koordinātas: 51°54′05″N 0°12′08″W / 51.90139°N 0.20222°WKoordinātas: 51°54′05″N 0°12′08″W / 51.90139°N 0.20222°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Zeme | Anglija |
Reģions | Anglijas Austrumi |
Grāfiste | Hārtfordšīra |
Dibināts | 1974 |
Platība | |
• pilsēta | 25,96 km2 |
Augstums | 90 m |
Iedzīvotāji (2022) | |
• pilsēta | 89 737 |
• blīvums | 3 456,7/km² |
Laika josla | GMT (UTC0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Mājaslapa |
www |
Stīvenidža Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuApdzīvotā vieta radusies bijušās romiešu apmetnes vietā. Pastardienas grāmatā 1086. gadā minēta Vestminsteras abatijai piederoša muiža. 1281. gadā Stīvenidžai piešķirta karaliskā harta, kas deva tiesības uz iknedēļas tirgu un ikgadēju gadatirgu. Pilsētiņa sāka uzplaukt 18. gadsimta sākumā, kad Stīvenidžā izveidoja vienu no Lielā Ziemeļu maksas ceļa pieturpunktiem; tas beidzās līdz ar dzelzceļa izbūvi 1850. gadā.
Pēc Otrā pasaules kara tika izstrādāta attīstības programma, kas paredzēja vairāku jaunu plānveida pilsētu būvniecību ap Londonu. 1946. gada 1. augustā Stīvenidža tika izvēlēta kā pirmā no jaunbūvējamām pilsētām. Programma sastapās ar vietējo iedzīvotāju protestiem. Kad ministrs Lūiss Silkins ieradās tikties ar pilsētas iedzīvotājiem, tie bija nomainījuši Stevenage zīmes stacijā pret Silkingrad. Lai arī referendumā 52% iedzīvotāju bija pret programmu, tā tika virzīta tālāk īstenošanai. Par projekta galveno arhitektu tika iecelts Klofs Viljams-Eliss, bet plānotāju — Monika Feltone (atlaista 1951. gadā pēc vizītes Ziemeļkorejā). Vēlāk projekta vadība vairākkārt tika mainīta.
Pilsētas plānošanā tika izmantotas vairākas tiem laikiem modernas pieejas, piemēram, no satiksmes brīva gājēju zona pilsētas centrā bija pirmā Apvienotajā Karalistē; to iedvesmoja Leinbāna iela Roterdamā. Industriālās zonas tika nodalītas no dzīvojamām un publiskajām zonām. Nozīmīga saimniecības nozare pilsētā ir aerokosmiskā rūpniecība (Airbus, Matra Marconi Space, Astrium).
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stīvenidža.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)