Vikipēdija

Sprādzieni Oklahomasitijā

Sprādzieni Oklahomasitijā bija terora akts Alfrēda Maraha federālajā ēkā Oklahomasitijas centrā, Oklahomas štatā, ASV, 1995. gada 19. aprīlī. Tas bija lielākais terorisma akts ASV vēsturē līdz 2001. gada 11. septembra uzbrukumam. Sprādziena rezultātā bojā gāja 168 cilvēki,[1] kā arī tika ievainoti vairāk nekā 600 cilvēki.[2] Sprādziena viļņa rezultātā tika sagrautas ēkas vai tika izdarīti mazāki postījumi 16 kvartālu rādiusā, tika iznīcinātas vai nodega 86 mašīnas, 258 netālu esošajām ēkām tika izsisti stikli,[3][4] kopumā tika izdarīti apmēram 652 miljonus ASV dolārus lieli zaudējumi.[5]

Sprādzieni Oklahomasitijā
Sprādzieni Oklahomasitijā
Alfrēda Maraha federālā ēka divas dienas pēc sprādziena
Vieta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Oklahomasitija, Oklahoma, ASV
Koordinātas 35°28′22.4″N 97°31′01″W / 35.472889°N 97.51694°W / 35.472889; -97.51694Koordinātas: 35°28′22.4″N 97°31′01″W / 35.472889°N 97.51694°W / 35.472889; -97.51694
Datums 1995. gada 19. aprīlis
Uzbrukuma veids Sprādzieni, terorisms, masu slepkavība
Bojā gājušie 168
Ievainotie 600+
Izraisītājs (-i) Timotijs Makvejs, Terijs Nikolss

90 minūtes pēc sprādziena Oklahomasitijas štata policists Čārlijs Hendžers apturēja Timotiju Makveju, un viņš tika aizturēts par ieroču nēsāšanu bez atļaujas.[6][7] Tiesas izmeklēšana ātri spridzināšanu sasaistīja ar Makveju un Teriju Nikolsu. Nikolss tika arestēts[8] un tuvāko dienu laikā viņiem abiem tika izvirzītas apsūdzības. Maikls un Lori Fortjē vēlāk tika identificēti kā līdzdalībnieki. Makvejs, ASV milicijas kustības piekritējs un Līča kara veterāns, detonēja sprāgstvielas nomātā kravas auto. Makveja līdzsazvērnieks Nikolss palīdzēja bumbas sagatavošanas procesā. Makveja motivācija izdarīt šo uzbrukumu bija naids pret federālo valdību, bumbas taimeris tika iestatīts tā, lai uzbrukums sakristu ar otro gadadienu kopš nāvējošās apšaudes, kas izbeidza Vako aplenkumu.[9][10]

Oficiālā izmeklēšana bija lielākā noziegumu izmeklēšana ASV vēsturē. FIB aģenti veica 28 000 nopratināšanu, savāca 3,2 tonnas pierādījumu, tāpat tika savākts 1 miljards informācijas vienību.[11][12][13] Spridzinātāji tika notiesāti 1997. gadā. Makvejam 2001. gada 11. jūnijā tika izpildīts nāvessods ar nāvējošu injekciju, Nikolsam tika piespriests mūža ieslodzījums. Maikls un Lori Fortjē liecināja pret Makveju un Nikolsu, Maiklam tika piespriesti 12 gadi cietumā par ASV valdības nebrīdināšanu un Lori saņēma imunitāti pret apsūdzībām apmaiņā pret liecībām. Tāpat kā citos lielos teroristu uzbrukumos, arī Oklahomasitijas spridzināšanā pastāv dažādas sazvērestības teorijas.

Sprādziena rezultātā ASV valdība pieņēma Pretterorisma un nāves soda likumu.[14] Tāpat tika pieņemts likums apsardzības pastiprināšanai ap federālajām ēkām, lai izvairītos no turpmākajiem uzbrukumiem. 2000. gada 19. aprīlī tika atvērts Oklahomasitijas nacionālais memoriāls uzbrukuma upuru piemiņai.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Victims of the Oklahoma City bombing». USA Today. Associated Press. 2001. gada 20. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-27. Skatīts: 2015-02-20.
  2. ↑ Sheryll Shariat; Sue Mallonee and Shelli Stephens-Stidham. «Summary of Reportable Injuries in Oklahoma». Oklahoma State Department of Health, December 1998. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 10. Janvāris. Skatīts: 2008. gada 10. Janvāris.
  3. ↑ «Oklahoma City Police Department Alfred P. Murrah Federal Building Bombing After Action Report» (PDF). Terrorism Info. 58. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 18. decembrī.
  4. ↑ «Case Study 30: Preventing glass from becoming a lethal weapon». Safety Solutions Online. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 13. Februāris. Skatīts: 2007. gada 13. Februāris.
  5. ↑ Christopher Hewitt. Understanding Terrorism in America: from the Klan to al Qaeda. Routledge, 2003. 106. lpp. ISBN 978-0-415-27765-5.
  6. ↑ «Timothy McVeigh is apprehended» (Video, 3 minutes). NBC News Report. 1995. gada 22. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. Februāris. Skatīts: 2010. gada 17. Aprīlis.
  7. ↑ Ted Ottley. «License Tag Snag». truTV, 2005. gada 14. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. Februāris. Skatīts: 2010. gada 12. Aprīlis.
  8. ↑ Gordon Witkin, Karen Roebuck. «Terrorist or Family Man? Terry Nichols goes on trial for the Oklahoma City bombing». U.S. News & World Report, 1997. gada 28. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. Februāris. Skatīts: 2011. gada 27. Februāris.
  9. ↑ Paul Feldman. «Militia Groups Growing, Study Says Extremism: Despite negative publicity since Oklahoma bombing, membership has risen, Anti-Defamation League finds» (Fee required). Los Angeles Times, 1995. gada 18. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. Jūlijs. Skatīts: 2010. gada 7. aprīlī.
  10. ↑ «McVeigh offers little remorse in letters». The Topeka Capital-Journal. Associated Press. 2001. gada 10. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. februārī. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā.
  11. ↑ Richard Serano. One of Ours: Timothy McVeigh and the Oklahoma City Bombing. 139–141. lpp.
  12. ↑ «Lessons learned, and not learned, 11 years later». MSNBC. Associated Press. 2006. gada 16. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. Februāris. Skatīts: 2009. gada 25. Marts.
  13. ↑ Mark S Hamm. Apocalypse in Oklahoma. vii. lpp. ISBN 1-55553-300-0.
  14. ↑ Charles Doyle. «Antiterrorism and Effective Death Penalty Act of 1996: A Summary». FAS, 1996. gada 3. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. martā. Skatīts: 2008. gada 2. decembrī.


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sprādzieni_Oklahomasitijā&oldid=4119666"