Smiltāju kāpukviesis
Smiltāju kāpukviesis (latīņu: Leymus arenarius) - daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Sastopams diezgan bieži, sevišķi gar jūrmalu. Saknenis garš, ložņājošs. Stumbru nedaudz, tie ir taisni, spēcīgi, gludi, ar lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, 0,5 - 1 cm platas, nosmailotas, plakanas, vēlāk ieritinātas, cietas, virspusē raupjas, apakšā gludas, ar dzīsliņām, zilganas. Lapu makstis garas, kailas, rievainas, mēlīte īsa, strupa, zobaina. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopa - 15 - 25 cm gara, taisna, blīva vārpa ar daudzām vārpiņām. Vārpiņas 1,8 - 2,5 cm garas, sēdošas, sakopotas pa 2, retāk pa 3 vai 4, bez akotiem, ar 3 - 5 ziediem. Vārpiņas plēksnes cietas, šauri lancetiskas, gari nosmailotas, galotnē ar matiņiem vai kailas, dzīsla 1 vai 3. Zieda plēksnes gandrīz vienādas; zieda ārējā plēksne lielāka, plati lancetiska, ar 5 - 7 dzīsliņām, bez šķautnes, ar matiņiem; zieda iekšējai plēksnei šķautne ar matiņiem. Vārpiņas ass starp ziediem visapkārt pūkaina. Auglis - līdz 0,9 cm garš grauds.
- Augs noderīgs smiltāju nostiprināšanai, jo aug arī kustīgās smiltīs.
| Smiltāju kāpukviesis Leymus arenarius (L.) Hochst. | |
|---|---|
 Smiltāja kāpukviesis (Leymus arenarius) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Kāpukvieši (Leymus) |
| Suga | Smiltāja kāpukviesis (L. arenarius) |
| Sinonīmi | |
| Elymus arenarius L | |
 Smiltāju kāpukviesis Vikikrātuvē | |
- Lopbarības augs. Jaunus augus mājdzīvnieki labprāt ēd, jo tie satur cukuru. Graudus vietām izmanto cilvēku uzturam.
- Dekoratīvs augs. Audzē akmensdārzos. Veido līdz 1 m augstu zilpelēku puduri.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltāja kāpukviesis |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |