Skalārs lauks ir funkcija, kas kādā telpas (vai laiktelpas) apgabalā katram punktam ir piekārto skalāru lielumu. Šāds lauks piemēram ir temperatūras sadalījums ķermenī, potenciāla sadalījums telpā ap elektrisko lādiņu u.tml.

Parasti ar jēdzienu skalārs lielums saprot skaitli, taču fizikā par skalāru lielumu uzskata tādu, kura vērtība nav atkarīga no izvēlētās koordinātu sistēmas. Tas var būt ne vien skaitlis, bet arī kāda funkcija, operators. Piemēram, Higsa lauks ir skalārs.[1]

Līmeņa virsmas

labot šo sadaļu

Skalāru lauku f(x,y,z) telpā uzskatāmi attēlo tā līmeņa virsmas, bet lauku f(x,y) plaknē - līmeņa līnijas. Līmeņa virsmas un līnijas ir to punktu ģeometriskās vietas, kurās skalārā lauka funkcijai f ir konstanta vērtība: f=const. Attēlojot vairākas virsmas vai līnijas atbilstoši kādam noteiktam funkcijas f pieaugumam, iegūstam virsmu vai līniju saimi.

  1. Higgs, Peter W. (1964-10-19). "Broken Symmetries and the Masses of Gauge Bosons" (en). Physical Review Letters 13 (16): 508–509. doi:10.1103/PhysRevLett.13.508. ISSN 0031-9007.