Skūpsts (Ajecs)
"Skūpsts" (itāļu: Il bacio) ir itāļu gleznotāja Frančesko Ajeca 1859. gadā radīta eļļas krāsas glezna, iespējams, pazīstamākais viņa darbs. Šajā gleznā parādās Itālijas romantisma galvenās iezīmes un Risordžimento gars. To pasūtīja Alfonso Marija Viskonti di Saličeto, kurš to pēc nāves novēlēja Breras mākslas galerijai.[2]
| Skūpsts | |
|---|---|
| Il bacio | |
.jpg) | |
| Mākslinieks |
Frančesko Ajecs  |
| Gads | 1859 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [1] |
| Kustība |
Troubadour style |
| Izmēri | 112 cm (44 in) × 88 cm (35 in)[1] |
| Atrašanās vieta |
Breras mākslas galerija, Itālija |
| Inventāra nr. |
6335 [1] |
Apraksts labot šo sadaļu
Gleznā attēlots viduslaiku pāris, kuri skūpsta laikā apskāvušies. Tas ir viens no viskaislīgākajiem un intensīvākajiem skūpsta attēlojumiem Rietumu mākslas vēsturē. Meitene ir atliekusies atpakaļ, bet vīrietis ieliecis celi, lai viņu atbalstītu, vienlaicīgi novietojot kāju uz pakāpiena sev blakus, it kā būtu gatavs jebkurā brīdī doties prom. Lai arī pāris atrodas gleznas centrā, tas nav atpazīstams, jo Ajecs vēlējies, lai uzmanības centrā būtu pati skūpsta darbība. Gleznas kreisajā pusē no stūra uzglūn ēnainas formas, lai radītu iespaidu par sazvērestību un briesmām.[3]
Interpretācija labot šo sadaļu
Glezna tiek uzskatīta par simbolu Itālijas romantisma laikmetam, no kura tajā parādās daudzas iezīmes. Virspusīgākā līmenī glezna ir kaislīga skūpsta attēlojums, kas izpaužas saskaņā ar romantisma principiem. Tā uzsver dziļākās sajūtas, nevis racionālu domu un sniedz viduslaiku reinterpretāciju un pārvērtēšanu patriotiskā un nostalģiskā stilā.[4]
Dziļākā līmenī glezna mēģina attēlot Risordžimento garu. Meitenes gaiši zilā kleita apzīmē Franciju, kura 1859. gadā (gleznas tapšanas gads) izveidoja aliansi ar Sardīnijas un Pjemontas Karalisti, kas ļāva apvienot daudzās Apenīnu pussalas valstiņas vienotā Itālijas karalistē.
Šī glezna pazīstama ar tās košajām krāsām un tekstūrām, īpaši zilo kleitu, kas, šķiet, darināta no smalka zīda, kas mirguļo skatītāju acu priekšā.
Ietekme labot šo sadaļu
"Skūpsts" bijis populārs darbs jau kopš pirmās izstādes, īpaši Itālijā un tas bieži komentēts. 1920. gados uzņēmuma Perugina, viena no vadošajiem Itālijas šokolādes ražotājiem, mākslas direktors, izmantoja gleznu kā pamatu iepakojumam populārajām "Baci" šokolādēm, radot zilu kasti ar abu mīlnieku attēlu. 1954. gadā populārais itāļu kinorežisors Lukīno Viskonti ietekmējās no gleznas, radot vienu no nozīmīgākajam ainām savā filmā Senso.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 http://pinacotecabrera.org/en/collezione-online/opere/the-kiss/; pārbaudes datums: 17 aprīlis 2016.
- ↑ «A Jewel in Romanticism: Hayez’s "The Kiss"». zuriest.wordpress.com. Skatīts: 2015.
- ↑ «Hayez, il Romanticismo tra Manzoni e Verdi a cura di Fernando Mazzocca, Isabella Marelli e Sandrina Bandera.». /www.beniculturali.it. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2015.
- ↑ «The Kiss by Hayez». www.wga.hu. Skatīts: 2015.
Bibliogrāfija labot šo sadaļu
- C. Bertelli, G.Briganti, A. Giuliano Storia dell'arte italiana, Electa-Mondadori vol. 4.
- C. Castellaneta, S. Coradeschi. L'opera completa di Hayez, Classici dell'arte Rizzoli, Milano, 1966.
- F. Mazzocca Hayez, Dossier Art Giunti, Florence, 1998.
- M. Monteverdi, Neoclassicismo e aspetti accademici del primo romanticismo italiano, in: Storia della pittura italiana dell'Ottocento. Vol. I. Bramante Editrice, Busto Arsizio, 1984.
- La Nuova Enciclopedia dell’arte Garzanti, Giunti, Florence, 1986.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skūpsts.
