Sirreālisma kino

Sirreālisms kinematogrāfijā radās līdz ar sākotnējo sirreālisma kustību citās mākslas nozarēs. Kino izrādījās ļoti pateicīga vide sirreālisma attēlošanai, ilglaicīgas kustības laikā vizuāla attēlošana un vēlāk arī skaņas izmantošana radīja iespējas sirreālistisko pasaules redzējumu attēlot tā, kā tas nebija iespējams, piemēram, glezniecībā un literatūrā. Par spilgtākajām sirreālisma filmām var uzskatīt Luija Bunjuela un Salvadora Dalī kopīgi uzņemtās filmas Andalūzijas suns (1929) un Zelta laikmets (1930). Tomēr sirreālisms kino ir izpaudies jau no 1920. gadu sākuma, tāpat arī tas un tā elementi ir raksturīgi arī vairākām līdz pat mūsdienām uzņemtajām filmām.

Ievērojamākās sirreālisma filmas

• "Starpbrīdis" (Entr'acte) (1924)
• "Andalūzijas suns" (Un chien andalou) (1929)
• "Zelta laikmets" (L'Âge d'or) (1930)
• "Pēcpusdienas tīkli" (Meshes of the Afternoon) (1943)
• "Pērn Marienbādē" (L'Année dernière à Marienbad) (1961)
• "Iznīcinošais eņģelis" (El ángel exterminador) (1962)
• "Astoņarpus" (8½) (1963)
• "Margrietiņas" (Sedmikrásky) (1966)
• "Kurmis" (El topo) (1970)
• "Buržuāzijas diskrētais šarms" (Charme discret de la bourgeoisie) (1972)
• "Svētais kalns" (The Holy Mountain) (1973)
• "Dzēšgumijgalva" (Eraserhead) (1977)
• "Videodroms" (Videodrome) (1983)
• "Alise" (Něco z Alenky) (1988)
• "Tecuo: Dzelzs cilvēks" (鉄男: Tetsuo) (1989)
• Naked Lunch (1991)
• "Delikateses" (Delicatessen) (1991)
• "Malholanda ceļš" (Mulholland Drive) (2001)
• "Visskumjākā mūzika pasaulē" (The Saddest Music in the World) (2003)