Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma. Šis process izraisa tā saucamo siltumnīcas efektu, jo siltumnīcas gāzes darbojas kā savdabīgs siltumizolators. Siltumnīcas gāzes būtiski ietekmē Zemes atmosfēras temperatūru; bez tām planēta būtu auksta un uz tās neeksistētu dzīvība.[1][2] Saules sistēmā izteikti daudz siltumnīcas gāzu ir arī Veneras un Titāna atmosfērās.

Galvenās Zemes siltumnīcas gāzes ir: ūdens tvaiks, oglekļa dioksīds (CO₂), metāns (CH₄), slāpekļa oksīdi (piemēram, N₂O) un dažādi halogēnogļūdeņraži (piemēram, CFC). Daļa no šīm gāzēm rodas dabiski, bet citas — cilvēka darbības rezultātā, piemēram, fosilā kurināmā dedzināšanas, lauksaimniecības un rūpniecības procesā.

Siltumnīcas efektam pieaugoši palielinoties cilvēku darbības dēļ, pastiprinās globālā sasilšana, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tās sekas ir, piemēram, ledāju kušana, jūras līmeņa celšanās, ekstremāli laikapstākļi un ekosistēmu pārmaiņas. Tādēļ daudzas valstis un starptautiskās organizācijas veic pasākumus, lai mazinātu siltumnīcas gāzu izmešus, piemēram, ar atjaunojamās enerģijas ieviešanu un klimata nolīgumiem kā Parīzes nolīgums.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. Karl TR, Trenberth KE (2003). "Modern Global Climate Change". Science 302 (5651): 1719–1723. doi:10.1126/science.1090228.
  2. Le Treut H, Somerville R, Cubasch U, Ding Y, Mauritzen C, Mokssit A, Peterson T and Prather M. Historical Overview of Climate Change Science In: Climate Change 2007: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (Solomon S, Qin D, Manning M, Chen Z, Marquis M, Averyt KB, Tignor M and Miller HL, editors) (PDF). Cambridge University Press, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-26. Skatīts: 2008-12-14.