Siltumkustība

Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība. Nekad nevar paredzēt, kur un ar kādu ātrumu pēc mirkļa pārvietosies kāda molekula. Atomi un molekulas vielā nav nekustīgi, tie vienmēr kustas. Tie pārvietojas no vienas vietas uz citu, no vienas savstarpējas sadursmes līdz nākamajai sadursmei, gan arī svārstas šurpu turpu ap savām līdzsvara vietām.

Vielas daļiņu kustība visu laiku nav vienāda. Tā kļūst ātrāka, ja viela sasilst. Tāpēc šo kustību sauc par siltumkustību. Siltumkustība ir atkarīga no temperatūras.

Siltumkustība un mehāniskā kustība

Siltumkustība kvalitatīvi atšķiras no ķermeņu mehāniskas pārvietošanās. Tas ir tāpēc, ka siltumkustībā piedalās milzīgs skaits molekulu, kuras veido ķermeņus. Siltumkustības jēdzienu nevar piemērot sistēmām, kuras sastāv tikai no dažām molekulām.

Siltumkustības atklāšana

Pirmo reizi vielas daļiņu siltumkustību šķidrumā novēroja angļu botāniķis Roberts Brauns. 1827. gadā viņš mikroskopā novēroja ūdenī iebērtas augu sporas. Brauns ievēroja, ka sporas ūdenī visu laiku nemitīgi un neregulāri kustas, "skraida" pa līkloču ceļiem, ik mirkli mainot virzienu, bet neprata to izskaidrot. Šo kustību tagad dēvē par Brauna kustību.

Siltumkustība un ķermeņa īpašības

Siltumkustība nosaka ķermeņu iekšējās īpašības, un tās pētīšana palīdz izprast daudzus fizikālus procesus, kuri norisinās ķermeņos.

Skatīt arī

• Brauna kustība
• Temperatūra